Kā pēc administratīvi teritoriālās reformas novadi attīstīsies

" Kopumā eksperti un vairāki pašvaldību vadītāji prognozē, ka pirmos gadus attīstības ziņā nedaudz paciesties nāksies pašiem attīstības centriem — pilsētām, ap kurām novads izveidots, jo sākumā nauda būs jāiegulda infrastruktūras sakārtošanā nomalēs. Pēc RAPLM informācijas, daļa topošo novadu jau sākusi izstrādāt savas teritorijas attīstības programmu. Piemēram, nākamais Gulbenes novads, kurā iekļausies visas pašreizējās Gulbenes rajona pašvaldības, līdz gada beigām plāno to jau iesniegt izvērtēšanai ministrijā. "Mūsu vīzija ir — vienmērīga novada attīstība, lai nomales neietu uz atmiršanu," uzsver Gulbenes pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs (TP). Viņš saka, ka katram pagastam jau esot savs plāns (jauni objekti, remontdarbi u.c.), kur ieguldīt RAPLM solītos Ls 200 000 (šāda summa pienākas katrai pašvaldībai, kas brīvprātīgi apvienojusies). Piemēram, Stāmerienas pagastā iecerēts veikt doktorāta remontu, nomainīt Kalnienes ciema bibliotēkai jumtu, renovēt dzīvojamo māju un kultūrvēstures pieminekli utt. Darbu pie attīstības programmas sākušas arī topošā Cēsu novada pašvaldības. "Vispirms sastādīsim nelielu komandiņu, kas apbraukās visas 12 pašvaldības, un konstatēsim, kāda tur ir situācija katrā nozarē. Pēc tam saiesim visas 12 pašvaldības kopā un pieņemsim stratēģiju — kurā virzienā katrā nozarē ejam," stāsta Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs (TP), noraidot līdz šim no mazāku pagastu vadītājiem izskanējušās bažas, ka novada attīstību noteiks tikai pilsētas. Kas Cēsu novadā paliks pagastos? "Tur būs atbalsta punkti ar maksimāli plašu pakalpojumu spektru. Tā, lai pagastā dzīvojošajiem cilvēkiem nebūtu vajadzības spiestiem jābrauc uz pilsētu speciāli pēc vienas izziņas," sola A.Mihaļovs. Viņš prognozē, ka Cēsu pilsēta pati nedaudz piebremzēsies attīstībā, kamēr uzlabos situāciju laukos. RAPLM un eksperti kā vienu no labākajiem piemēriem, uz kuru pieredzi lūkoties braukušas daudzas citas pašvaldības, min jau strādājošo Līvānu novadu. Tā domes vadītājs Andris Vaivods (TP) stāsta, ka septiņu gadu laikā, kopš izveidots Līvānu novads tā budžets ir pieaudzis. Pateicoties tam, kā arī iespējai piesaistīt lielākus Eiropas Savienības līdzekļus, izdevās realizēt vairākus nozīmīgus projektus, piemēram, rekonstruēt Līvānu centralizētās siltumapgādes sistēmu, izveidot dienas aprūpes centrs personām ar garīgās attīstības traucējumiem utt. Katrā pagastā ir izveidotā valde, kas seko un pārzina situāciju uz vietas. "Apvienojoties, protams, rodas jaunas problēmas, piemēram, katrā pagastā bija sava sociālo pabalstu sistēma, atšķirīgas summas un gadījumi, kad tos izmaksā," teic A.Vaivods. Pagāja divi gadi, līdz tās pakāpeniski tika izlīdzinātas.