Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Kapitālsabiedrību padomju atjaunošana strīdu krustugunīs

Šā gada laikā valstij praksē jāiedzīvina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Viena no strīdīgākajām rekomendācijām, par kuru negatīvi izteikušies vairāki politiķi un kas izsauc neviennozīmīgu sabiedrības reakciju, ir par padomju atjaunošanu valsts kapitālsabiedrībās. Dienas aptaujātie eksperti, taujāti, vai arī bez OECD rekomendācijām Latvija no brīvas gribas būtu nonākusi pie padomju atjaunošanas, atbild apstiprinoši.

Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītājs Edmunds Stankevičs skaidro, ka padomes ir dabiska korporatīvās pārvaldības sastāvdaļa, un to funkcijas ir akcionāru interesēs pārraudzīt valdes darbu, piedalīties uzņēmuma darbības vidēja termiņa stratēģijas izstrādē, raudzīties, kā tiek sasniegti finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī atlaist un iecelt valdi. "Galvenā padomju izveidošanas pievienotā vērtība ir profesionālas pārraudzības par kapitālsabiedrības darbu nodrošināšana, rūpīga sekošana tam, kā tiek īstenoti izvirzītie mērķi. Padomes varēs veidot arī savas komitejas, piemēram, audita komiteju," skaidro Stankevičs.

To, ka padomju izveidi prasa ekonomiskā loģika, uzsver arī Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs, to pamatojot ar jau Stankeviča uzsvērto uzraudzības principu, kā arī norādot, ka padomes ir palīgs akcionāriem. Par padomju nepieciešamību konceptuāli iestājas arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kurš to pamato ar nepieciešamību valsts kapitālsabiedrībās pārstāvēt valsts un sabiedrības intereses.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Grīnfelde norāda, ka ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) neatbalsta padomju veidošanu. Taču tas ir noteikts likumā, un tas būs jādara. Par kārtību un procesu, kā tas notiks, būšot jālemj jaunajai valdībai. Viens no pagaidām vēl neskaidriem jautājumiem ir par padomju veidošanu valsts slimnīcās, pret ko kategoriski iebilst veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Viņš savu pozīciju skaidro šādi: "Padomju veidošana kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir kapitāldaļu turētāja, palielinās administratīvo slogu un administratīvos izdevumus, kuru optimizācijai nemitīgi tiek pievērsta būtiska uzmanība un veikti racionalizācijas pasākumi. Turklāt padomes locekļu mēneša atlīdzības nodrošināšanai būtu nepieciešams papildu finansējums, padomes uzturēšana radītu papildu izdevumus kapitālsabiedrībām, samazinot finanšu līdzekļus, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, tajā skaitā ārstniecības personu atalgojuma nodrošināšanai. Ņemot vērā Veselības ministrijas kapitālsabiedrību "nekomerciālo" raksturu, Veselības ministrija neplāno tajās veidot padomes."

Visu rakstu lasiet otrdienas, 23.februāra, avīzē Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas