Veselības ministre Līga Meņģelsone strādā pie veselības sistēmas efektivitātes uzlabošanas plāna un ministrei būs nepieciešams atbalsts Saeimā, lai panāktu gan to, gan arī uzlabotu veselības aprūpes finansēšanas veidu, skaidroja Kariņš.
Šo jautājumu sēdē aktualizēja opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš norādīja, ka jau četrus gadus tiek atlikta veselības finansēšanas modeļa ieviešana un ka tā ir valdības atbildība šo jomu sakārtot. Valainis akcentēja, ka uz laiku, kamēr veselības jomā ir krīze, bet nav vēl rasts finansējuma risinājums, Latvijai būtu iespējams veselību vairāk finansēt ar deficīta palielinājumu.
Kariņš atbildēja, ka, lai gan aizņemšanās skan vilinoši, tomēr nevajadzētu jau tagad iztērēt palikušo iespēju aizņemties starptautiskajos tirgos krīzes situācijās.
Premjers atzīmēja, ka arī pēc papildu finansējuma piešķiršanas veselības sistēmas darbības efektivitāte nav pietiekami uzlabojusies un ka viņš šajā lietā esot cīnījies ar iepriekšējiem diviem veselības ministriem, kuri neesot bijuši gatavi atbilstošā apjomā veikt sistēmiskus uzlabojumus. Kariņam ticis argumentēts, ka problēma ir naudas trūkumā, bet valdības vadītājs akcentēja, ka jau iepriekš veselības budžets ir dubultojies, kas parāda, ka nauda nevar visu atrisināt.
Politiķis norādīja, ka veselības aprūpes fiziskais tīkls nav efektīvi izveidots. Valstī tēlojam, ka daudzās slimnīcās it kā būtu pieejams kāds pakalpojums, lai gan praksē tur to nevar saņemt, skaidroja Kariņš. Premjers norādīja, ka visi zina, ka ir kādas slimnīcas, kur konkrētais speciālists aizbrauc pagulēt, - oficiāli skaitās, ka speciālists ir uz vietas, bet dabā operācijas pakalpojumu iedzīvotāji saņemt nevar, jo klāt nepieciešams arī atbalsta personāla.
Tā kā uz papīra attiecīgā vieta skaitās kā atbilstoša, tad pēc tam, kad pacientu ir atveduši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, pacients tur tiek "nomarinēts" sešas līdz 12 stundas, kamēr konstatētā, ka nevarēs sniegt atbilstošu palīdzību un tad šo cilvēku ved uz tuvāko atbilstošo reģionālo slimnīcu, skaidroja politiķis. Iepriekšējais veselības ministrs esot atteicies attiecīgo uzlabojumu plānu virzīt uz Saeimu, norādīja premjers.
Kariņš atzīmēja, ka ārzemēs pacientus ved 100 un vairāk kilometrus un neviens par to nesūdzas, jo svarīgākais pacientam ir kvalitatīvu pakalpojumu saņemšana.
Kā vēl vienu problēmu Kariņš minēja to, ka par ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, kad viņi atbrauc saņemt veselības pakalpojumus Latvijā, maksā Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc nepieciešams ieviest veselības apdrošināšanas sistēmu līdzīgi kā, piemēram, Norvēģijā, kur sākumā jānostrādā kāds termiņš, lai varētu iekļauties veselības apdrošināšanas sistēmā.
Deputāts Ģirts Lapiņš (NA) no savas puses arī pauda atbalstu nepieciešamo reformu veikšanai veselības nozarē.