Kinologi policijas pārvaldēs ir retums, taču Dobelei paveicies
Sūta uz Austrumu robežu
Dobeles policistiem vairākkārt vajadzējis kinologu — gan kad pazuduši bērni, gan sēņotāji mežā, gan arī atklājot noziegumus. Tad nereti lūgta G.Strazdiņa un viņa iepriekšējā suņa Narno palīdzība — kinologs ar suni strādāja Valsts robežsardzes imigrācijas nodaļā Vītiņos. No 1.marta reorganizējot VRS, tās kinologi ar suņiem no Lietuvas un Igaunijas pierobežas nodaļām pārcelti darbā uz Austrumu robežu. Tas nozīmē, ka policijas pārvaldes, kurām pašām nav kinologu, vairs nevar pieaicināt šos robežsardzes speciālistus. "Apzinoties, ka mūsu policijas rajonā dzīvo kinologs ar suni, patiešām labs speciālists, un robežsardzē bija samazināšana, mēs šādu iespēju nevarējām palaist garām," saka Dobeles RPP priekšniece Zenta Tretjaka, kas aicināja Gunti darbā.
Ar Narno Guntis strādājis visu suņa deviņus gadus ilgo mūžu. Kad pērn augustā suns zaudēja cīņu ar vēzi, Guntis robežsardzē sāka apmācīt kucēnu Endi, kurš tagad ir deviņus mēnešus vecs. "Vai šis suns būs tikpat labs kā Gunta iepriekšējais, grūti pateikt, bet cerība mums ir. Galvenais jau ir tas, kā Guntis strādā ar suni — tik centīgi, ar tādu vēlēšanos un tik nopietnu attieksmi," saka Z.Tretjaka. Spilgts veiksmes stāsts bija 2006.gadā, kad Guntis ar Narno palīdzēja atrast Tērvetes dabas parkā nomaldījušos puisēnu.
Kamēr Endi vēl ir jauns, Guntis daudz laika velta suņa apmācībai. Iecerēts, ka abi jaunajā darbavietā dosies ne tikai patruļās, bet arī izbrauks uz nozieguma vietām, piedalīsies pārkāpēju aizturēšanā, meklēs gan pazudušos cilvēkus, gan pārkāpējus. Guntis saka — Endi pēc dabas ir ātrāks nekā Narno: "Man liekas, dziņa, interese Endi ir lielāka. Taču dziņas ir jāceļ, jāturpina ar tām darboties." Tiesa, pagaidām ļoti sarežģītiem darbiem, piemēram, vecu pēdu meklēšanai, Endi vēl nav gatavs. "Nevarēs uzreiz atklāt ļoti sarežģītus pārkāpumus vai dzīt liela intervāla pēdas. Nevarētu pēc sešām stundām uzņemt pēdas un atklāt, tā jau ir meistarība, apmācības procesā gūta pieredze. Bet pēc svaigākām pēdām viņš noteikti varētu," skaidro Guntis. Pilnīgā sazobē ar suni kinologs varot nonāk ilgākā kopdarbā. "Ar manu veco suni jau bija tā — kad es uzvilku formu, viņš zināja, būs darbs, pie mašīnas sēdēja, nedod Dievs, nepaņemsi viņu līdzi," atceras Guntis.
Ja Gunti Dobeles RPP nebūtu ņēmusi darbā, viņš diez vai joprojām būtu kinologs, līdzās arī nebūtu Endi. Dienesta suns ir valsts īpašums, viņš būtu devies darbā uz Austrumu robežu, strādātu ar citu kinologu. Guntis lūdz uzrakstīt — ļoti pateicas Dobeles RPP priekšniecei, ka viņa uzticējusies viņam, un arī par to, ka uzskatījusi kinologu darbu par būtisku: "Tagad mans lielākais uzdevums ir attaisnot cerības."
Divdesmit plus ducis
"Par to, ka jāattīsta kinologu dienests, šaubu mums noteikti nav," saka Valdis Voins, Valsts policijas (VP) priekšnieks. Valsts policijas pārvalžu vidū visvairāk apmācītu dienesta suņu ir Rīgā — kopumā ap 20, taču reģionos policijas pārvaldēs situācija ir krietni bēdīgāka — visām pārvaldēm kopā ir aptuveni ducis suņu — Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī, Valmierā, tagad arī Dobelē. Visvairāk suņu ir Daugavpilī — pieci pieauguši suņi un viens kucēns, ar viņiem strādā seši kinologi. Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes Reģionālā konvoja nodaļas inspektors Dainis Graudiņš viņu darbu vērtē kā ļoti rezultatīvu — pērn no 67 izbraukumiem ar dienesta suņiem 38 bijuši rezultatīvi. Suņi palīdzējuši gan atklāt zādzības, gan pat slepkavību, uzoduši noziedznieku pēdas. Vienā gadījumā suns pēc zādzības kādā rajona veikalā pa pēdām uzgāja nozagto pārtiku. Dienesta suņi arī meklējuši pazudušos. "Mežā sēņoja pensionāre, nomaldījās, suns 20 kilometru viņai pa pēdām gāja, atrada," atceras D.Graudiņš.
VP priekšnieks V.Voins norāda — jaunus suņus iepirkt ir dārgi, turklāt ne vienmēr viņi atbilst gaidām — darbs nav tik kvalitatīvs. Tādēļ, viņaprāt, visām struktūrām, kas darbā izmanto suņus, vajadzētu veidot apvienību, kas nodarbotos gan ar suņu sagatavošanu, gan arī, iespējams, vaislas darbu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.