Klačas un kultūra 2*

Pēdējā N. Saksa publikācijā Intrigas Kultūras ministrijā. Iespējams, blēdības N. Sakss bijis paviršs, tāpēc nav spējis sniegt saviem lasītājiem uzticamu informāciju par to, kam domāti Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi. 10,02 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk, nekā iepriekšējā periodā, paredzēti sekojošiem projektiem: Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija, Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un  virtuālā muzeja izveide, koka arhitektūras mantojuma saglabāšana un amatniecības labās prakses projekti, ieskaitot radošo industriju un restaurācijas centra izveide Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā restaurācija, Raiņa memoriālās mājas "Tadenava" restaurācija un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija. 500 000 eiro – mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai. 

Par ministres darba kalendāru. Pat ja N. Sakss to pavirši apskatīja nedēļas sākumā, kad tas vēl nebija aktualizēts, tajā bija informācija par kultūras ministres darbību gada 35. nedēļā, tātad arī par septembra pirmajām dienām. Katras nedēļas pirmajā pusē kalendārs tiek aktualizēts.

Par radošajām industrijām. Kultūras ministrija ir uzsākusi ciešu sadarbību ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par finansējuma piesaisti radošajām industrijām Latvijā. N. Sakss bijis pārāk paviršs, sekojot publiskajai informācijai – kultūras ministrija netaisās neko ne no kā „pārņemt”. N. Sakss arī bijis pārlieku paviršs, tāpēc nav sapratis nedz konkursa par radošo kvartālu Miera ielā uzdevumu, nedz paredzamo norisi.

Par konkursiem. N. Saksa paviršība nav ļāvusi pamanīt, ka Kultūras ministrija pēdējā gada laikā jau ir izsludinājusi vairākus konkursus, tie sekmīgi, godīgi un caurspīdīgi notikuši. Tieši tā pat notiks arī nākamie konkursi. Kultūras ministrijas organizētā konkursa rezultātā ar Eiropas Savienības fondu naudas palīdzību sākta rekonstrukcija artilērijas arsenāla ēkās Daugavpils Rotko mākslas centra izveidei, turpinās Bauskas pils atjaunošanu, restaurēs vēsturisko Bangerta villu Kuldīgā, rekonstruēs un renovēs Livonijas ordeņa pils kompleksu Ventspilī, rekonstruēs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, Tukuma muzeja vajadzībām piemēros telpas Durbes pils kompleksā. Kopumā kultūras objektu atjaunošanā tiks ieguldīti 9 miljoni latu.

Spilgta iztēle reizēm var būt slikts padomnieks žurnālistam. Ja N. Sakss kaut pavisam pavirši būtu izsekojis tam, kā veidojās valdība pēc 10. Saeimas vēlēšanām, tad būtu saviem lasītājiem pastāstījis, ka S. Ēlerte nav kandidējusi vai vēlējusies būt izglītības ministre.

*Portāls puaro.lv atteicās atbildes rakstu publicēt, paskaidrojot, ka „tas neatbilst mūsu portāla literārajiem un saturiskajiem kritērijiem”.

• Ministru kabinets, KM rosināts, piešķir Atzinības rakstus Siguldas opermūzikas svētku rīkotājam ārstam Dainim Kalnam un dzejniecei Astrīdai Ivaskai.
• Ministru kabineta sēdē atbalsta Kultūras ministrijas sagatavoto lēmumu par vidi degradējošu būvju ierobežošanu Rīgas vēsturiskajā centrā (tingel-tangeļi pie Raiņa pieminekļa vairs nebūs).
• Izvērtēti Kultūras ministrijas audita atzinumi par Latvijas Nacionālās operas situāciju.
• Tikšanās ar LR divpusējo vēstnieci Beļgijas karalistē par kultūras institūciju līdzdalību Latvijas prezidentūras ES (2015. gadā) sagatavošanā.
• Ar biedrību „Laiks Kultūrai” par kultūras lomas nostiprināšanu nākamajā Nacionālās attīstības plānā un finansējuma piesaiste nākamajā ES fondu plānošanas periodā.
• Jaunjelgavas novadā. Kultūras namu, muzeju un bibliotēku vadītāji: par 2013. gada Dziesmu svētkiem, kultūras namu metodiku, bibliotēku projektiem; Jaunjelgavas novada domes vadība: kultūras, kultūrtūrisma lomas stiprināšana novada attīstībā.
• Vallē. Antmaņa-Briedīša balvas pasniegšanas Latvijas Nacionālā teātra aktrisēm Intai Tirolei un Baibai Indriksonei.
• Aicinājums Valsts prezidentam kļūt par Dziesmu un deju svētku patronu; vienošanās par Valsts svētku programmu, kurā jāskan latviešu komponistu darbiem (nosacījumu koncertorganizācijām izveidot šādas koncertprogrammas Kultūras ministrija iekļāva gada sākumā noslēgtajos finansēšanas līgumos); abpusēja izpratne par nacionālās identitātes un integrācijas politikas nozīmīgumu.).
• KM rosināts, Ministru kabinets atbalsta Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas, Rīgas pils restaurāciju un rekonstrukciju, , Muzeja krātuvju kompleksa rekonstrukcijas, Raiņa muzeja – memoriālās mājas „Raiņa un Aspazijas  vasarnīca”, Raiņa muzeja „Tadenava” rekonstrukciju  uzsākšanu.
• Valdība atbalsta 39 valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu rīkošanu saistībā ar Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas norisēm (pasaulslavenās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas un Latvijā dzimušā slavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko izstādes; režisora Alvja Hermaņa Eiropas teātros iestudēto izrāžu skate Latvijā; divu operu pirmatskaņojumi – Artura Maskata opera Valentīna un Kristapa Pētersona opera ŠAHS; multimediāls Riharda Vāgnera operas uzvedums Rienzi; izstāde Grāmata 1514 – 2014, Rīga 2014 noslēguma pasākums Eiropas Kino balva (European Film Award), Pasaules koru olimpiāde u.c.)
• Pie Oļģerta Krodera Valmierā viņa 90. dzimšanas dienā.
• Ar zemkopības ministru Dūklavu: sadarbība, piesaistot Zemkopības ministrijā pārziņā esošo ES fondu līdzekļus Dziesmu svētku procesa nodrošināšanai, kultūras namu aktivitātēm, kultūras tūrismam. AS „Latvijas Valsts mežu” atbalsts kultūrai, novadu kultūras aktivitātēm.
• Valsts kancelejā iesniegts rīkojuma projekts par Kultūras koledžas reorganizāciju, lai salāgotu Kultūras koledžas un Kultūras akadēmijas studiju programmas un izveidotu efektīvu un pievilcīgu mehānismu, kā koledžas absolventiem turpināt studijas Kultūras akadēmijā.
• Novadu 10. grāmatu svētki Jūrmalā.
• Cēsīs. Ar Ministru prezidentu – par Cēsu daudzfunkcionālo kultūras centru. Top pirmā modernā, akustiskā koncertzāle Latvijā.
• Pēc Zviedrijas Ministru prezidenta Frederika Reinfelta ielūguma dalība Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmitgades pasākumos Zviedrijā.
• 15. septembra Latvijas kultūras darbinieku konferences programma un norise: kultūras nozīme Latvijas novadu izaugsmē, kultūras centri kā saliedētu un radošu vietējo kopienu veidotāji, nacionālās identitātes stiprinātāji.
• Iepriekšējo gadu Venēcijas biennāles Latvijas kuratori: pēc kultūras ministres lūguma, sazinoties ar Igaunijas un Lietuvas Venēcijas biennāles kuratoriem, par ciešāku Baltijas sadarbību 2013. gada Venēcijas mākslas biennālē.
• Ar nozares ekspertiem un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi: par Koncepcijas projektu „Par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi”, tai skaitā, jaunā medija uzdevumiem latviešu valodas un kultūrtelpas nostiprināšanā.
• Ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību un pārstāvjiem: uzdevumi, gatavojoties Dziesmu svētkiem 2013. gadā; izmaiņas profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu programmās un finansēšanā; interneta pieslēguma izmaksas 832 pašvaldību bibliotēkām un valsts dotācija.
• Ekspertu grupas ziņojums par Daugavpils teātri: iespējamie risinājumi, lai pārvarētu māksliniecisko un finansiālo situāciju.
• Madonā. Novada kultūras namu, muzeju, bibliotēku, mūzikas un mākslas skolu darbinieki: kultūras darbinieku tālākizglītības metodika, gatavošanās Dziesmu svētkiem, amatierkolektīvu vadītāju dotācija, izmaiņas mākslas un mūzikas skolu programmās un finansējumā. Ar Madonas novada domes vadību: par kultūras lomu novada attīstībā un atbalstu kultūrai.
• Preses konference par muzeja „Rīgas Birža” atklāšanu.
• „Latvijas Gāzes” balvas Operai žūrijas komisija.
• Muzeja „Rīgas Birža” atklāšana.
• Ar Gruzijas kultūras ministru un Gruzijas Nacionālās mākslas un muzeja vadītāju: par iespēju uz Latviju atvest Niko Pirosmani izstādi.
• Ar Lietuvas kultūras ministru: par Baltijas sadarbību 2013. gada Venēcijas biennālē.
• Pirmais apmeklētājs mākslas muzejā „Rīgas Birža”, muzejam veltītā pastmarka.
• Kultūras ministrijas, Okupācijas muzeja un Nacionālo bruņoto spēku rīkotā konferencē Traģiskā vēsture. Litene un Katiņa - kopīgais un atšķirīgais.
• Latvijas kultūrizglītības iestāžu vadītāju sanāksme Latvijas Kultūras koledžā par kultūrizglītības uzdevumiem, izmaiņām programmās un citām aktualitātēm jaunajā mācību gadā.
• Ar Latvijas Nacionālās operas arodbiedrībām par situāciju LNO.
• Ar UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas pārstāvjiem par UNESCO LNK Asamblejas sēdi 14.septembrī, Latvijas kandidēšanu un darbību UNESCO Pasaules mantojuma komitejā 2013. – 2017.gadā.
• Daugavpilī. Ar Daugavpils domi: par domes atbalstu Daugavpils teātrim. Ar Daugavpils teātra darbiniekiem: par teātra kritisko finansiālo situāciju un teātra turpmāko darbību. Atbrīvots līdzšinējais direktors, par teātra valdes priekšsēdētāju un direktoru tiek iecelts mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs, par vēl vienu valdes locekli uz laiku – Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze. Triju nedēļu laikā jaunajai teātra vadībai jāsniedz ziņojums par teātra māksliniecisko un finansiālo attīstību. Preses konference Daugavpils teātrī. Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs: Marka Rotko ekspozīcijas un Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes „Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai”.
• Pirmās sarunas par Latvijas kultūras mēnesi Frankfurtē 2013. gadā.
• Bauskā. Bauskas bibliotēkas apmeklējums. Ar Bauskas novada kultūras namu, bibliotēku, mūzikas un mākslas skolas darbiniekiem: par gatavošanos Dziesmu svētkiem, izmaiņām mācību programmu finansējumā, kultūras namu metodikas, dotācija amatierkolektīvu vadītājiem. Ar Bauskas novada domes vadību: par atbalstu kultūrai.
• Stokholma. Pēc Zviedrijas kultūras ministres uzaicinājuma, atzīmējot Baltijas valstu neatkarības 20.gadadienu. Tikšanās ar Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras ministriem. Baltijas kultūras ministri vienojas, ka pārbaudāma iespēja nākamajā Venēcijas biennālē Baltijai sadarboties, nomājot telpas Arsenālā.
• Larsa Pētera Fredēna grāmatas "Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991-1994" atvēršana.
• Kinoforuma „Arsenāls” preses konference.
• Par radošajām industrijām un zīmola stratēģu prezentācija. 19. septembrī noslēgsies ideju un vizualizāciju konkurss radošajam kvartālam Miera ielā. Vieta kultūras un radošajām industrijām (izstāžu, teātru zāles, radošais inkubators, mākslinieku darbnīcas, rezidences, kafejnīcas, veikali, amatnieku centri, utt.).
• Sadarbības vienošanās starp Kultūras ministriju un Latvijas Radošo savienību padomi.
• Par filantropijas veicināšanu mākslā un kultūrā Latvijā un atbalstu Latvijas mākslas izcilībām, uzstājoties ārzemēs.
• Pagaidu telpas Latvijas Okupācijas muzejam. Pēc KM rosinājuma valdība jūlijā pieņēma lēmumu rekonstruēt Okupācijas muzeju, uzbūvēt Nākotnes namu un memoriālu deportāciju upuriem.
• Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds un Rundāles pils muzejs par Lestenes baznīcas interjera atjaunošanu – skaistāko baroka pieminekli Latvijā.
• Kultūras nozarei piešķirto 10,02 miljonu eiro apguves principi no Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta. Panākts vairāk nekā trīs reizes lielāks atbalsts nekā iepriekšējā plānošanas periodā (2004.-2009.), kad kultūras nozare no šiem finanšu instrumentiem saņēma atbalstu 2,72 miljoni eiro.