Koalīcija pirmdien apspriedīs, kā veicas ar jaunu novadu veidošanu

"Mums ir pietiekami daudz atbalsta politiskajās partijās, lai vienreiz pieliktu punktu šim bezgalīgajam stāstam," divas nedēļas iepriekš, pirms atvaļinājuma tiekoties ar Cēsu novadu veidojošo pašvaldību vadītājiem, pārliecināts bija A.Štokenbergs (TP). Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) preses sekretārs Arno Pjatkins to apliecina, sakot, ka premjers atbalsta reformas pabeigšanu, jo "tā ir stratēģiski svarīga Latvijai un bez tās attīstība daudzos sektoros nevar notikt". Šis jautājums šopirmdien būs galvenais arī koalīcijas padomes sēdē. Dienas aptaujātie eksperti, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) speciālisti un pašvaldību vadītāji lielākoties ir vienisprātis, ka administratīvi teritoriālo reformu vajag un tā pēc iespējas ātrāk jāpabeidz. "Jo ilgāk stiepsim gumiju, jo mazāk cilvēki sapratīs, kāpēc reformu vajag," brīdina Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāja Zaiga Krišjāne. Viedokļi gan joprojām atšķiras par novadu skaitu. Patlaban spēkā ir 167 novadu karte, ko vairāk atbalsta pašvaldību vadītāji. Tomēr RAPLM speciālisti norāda, ka jaunajā un vēl topošajā variantā, kas paredz aptuveni 80 novadu, tikai 10% pašvaldību vēlmes nav ievērotas. Pašvaldību vadītāji uztraucas arī par to, vai ar 200 000 latu, kas apsolīti katrai brīvprātīgi novadu veidojošajai pašvaldībai, valsts atbalsts novadu attīstībai nebeigsies. A.Štokenbergs to noliedz. Cēsīs viņš izteica cerību, ka reģionos varētu iepludināt vismaz 100 miljonus latu katru gadu (tajā skaitā 400 miljonus iegūtu no Lattelecom pārdošanas.) "Tas, ka šobrīd mums jau ir ap 200 pašvaldību, kurās iedzīvotāju skaits ir zem tūkstoša, nav racionāli. Nav racionāli — rakstīt ik mēnesi pārskatus par dažiem simtiem latu, publicēt gada pārskatus, aicināt auditorus, pieņemt saistošos noteikumus uz trīssimt iedzīvotājiem un publicēt tos Latvijas Vēstnesī," skaidro RAPLM valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis. Pēc RAPLM valsts sekretāres Laimdotas Straujumas teiktā, ministrijas speciālisti izpētījuši, ka pašvaldības, kurās ir mazāk par tūkstoti iedzīvotāju, pilda tikai nedaudz vairāk kā pusi noteikto pašvaldības funkciju. Tās, kurās ir līdz 5000 iedzīvotāju, spēj izpildīt 75% funkciju. Un tikai tās pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, spēj izpildīt 95% nepieciešamo funkciju. Arī eksperti pārliecināti, ka vieni paši mazie pagasti nespēs attīstīties. Viens no galvenajiem iemesliem — tajos nav darba vietu, līdz ar to iedzīvotāju skaits arvien sarūk. Ekonomists Uldis Osis savā mājaslapā, komentējot reformu, uzsver — tikai apvienojoties iespējams "sakoncentrēt finanšu un cilvēkresursus Latvijas provinces ekonomiskai un sociālai attīstībai. Citādi dažos pagastos dzīves līmeņa atpalicība no Rīgas reģiona jau ir lielāka nekā Rīgas reģionam no, piemēram, Hamburgas vai Kopenhāgenas metropolēm."