Komisija atbalsta tiesnešu algu palielināšanu par 35%

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Diskutējot par likuma grozījumiem, deputāts Vjačeslavs Dobrovskis (S) aicināja šajā likumā ietvert ne tikai tieslietu sistēmas darbinieku atlīdzību, bet arī mediķu atlīdzību.

Tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja likumprojektu skatīt tikai kontekstā ar Satversmes tiesas pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz tiesnešu algām un mediķu virsstundu apmaksu.

Arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka tiklīdz tiks atrisināts jautājums par tiesnešu atalgojumu, Valsts kanceleja sāks risināt jautājumu par atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē kopumā.

Saeimas komisija lēma virzīt likuma grozījumus apstiprināšanai pirmajā lasījumā rītdien, 29.novembrī, gaidāmajā Saeimas sēdē.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) 2017.gada rudenī atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

Spriedumā cita starpā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Satversmei neatbilstošās likuma normas zaudēs spēku 2019.gada 1.janvārī.

Valsts kancelejas piedāvājums tiesnešu un prokuroru atlīdzības reformai paredz nodrošināt konkurētspējīgu un amata prasībām atbilstošu atlīdzību, kas būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros un citās valstīs, motivējot kompetentus jomas profesionāļus pieteikties tiesnešu un prokuroru amatiem. Augstākminētie likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtēs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts mainīt mēnešalgas noteikšanas principu Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, kā arī Saeimas un pašvaldību domju deputātiem. Jauno principu paredzēts piemērot arī tiesnešu un prokuroru mēnešalgu noteikšanai, tādējādi nodrošinot mēnešalgas absolūtās vērtības saglabāšanu. Līdz šim Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, kā arī Saeimas un pašvaldību domju deputātiem mēnešalgu ik gadu pārskatīja atbilstoši vidējai darba samaksai tautsaimniecībā, tomēr turpmāk pieaugums tiks saistīts ar kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.

Tāpat paredzēts saglabāt esošos koeficientus, kas nosaka savstarpējo samēru starp tiesnešu un prokuroru algām. No 2020.gada algu pieaugumu nodrošinās, izmantojot tādu algas indeksācijas mehānismu, kas nodrošina mēnešalgas faktiskās vērtības nesamazināšanos un atbilstību tautsaimniecības attīstības tempam - aizpagājušā gada vidējās algas tautsaimniecībā pieauguma un inflācijas rādītājus proporcijā 50% pret 50%. Šāda pieeja tiek izmantota Igaunijā, kā arī Latvijā pensiju indeksācijai.

Plānots, ka samaksas mainīgo daļu jeb piemaksas daļēji integrēs pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās ilgstošai turpināšanai.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Likumprojekta ieviešanas izmaksas ir 8 695 135 eiro no valsts budžeta līdzekļiem 2019.gadā.