Kopā iesoļojot otrajā simtgadē

Nereti izskan vēlme redzēt Latviju kā labklājīgu un drošu ziemeļvalsti, taču Ziemeļvalstis raksturo solidaritāte. "Nepārprotami valstij ir pienākums veidot solidāras sabiedrības spēles noteikumus. Tomēr Ziemeļvalstu sekmju pamatā ir gan kopīgais labums, gan arī katra atsevišķā sabiedrības locekļa vērtības. Tās ir godīgums, iecietība, savstarpēja cieņa un kopus darbs," uzsvēra Levits. "Latvijas otrajā gadu simtenī mums jākļūst par sabiedrību, kurā valda savstarpēja cieņa un uzticība, kurā cilvēki viens otru uzskata par līdzvērtīgiem."

Gan prezidents, gan arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā svētku uzrunā akcentēja kopības sajūtu, kas ir nepieciešama Latvijas valsts nākotnei un nācijas stiprināšanai. "Ne sodi motivē iziet no ēnu ekonomikas un parādiem, bet kopības sajūta. Apziņa, ka tie, kas pārvalda maku, ir ar mani, nevis pret mani," ekumeniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai, sacīja Vanags. Viņš uzsvēra, ka nācija top stipra, kad rūpējas par vājajiem, un bagāta, kad rūpējas par nabagiem. Tam nepieciešama ne vien kopības izjūta, bet arī vienota identitāte, taču Eiropas valstis, pēc Vanaga domām, savu identitāti ir zaudējušas, ejot uz vienu kopīgu Eiropas identitāti. Arhibīskaps aicināja Latviju atgriezties pie sava stāsta.