Kuldīga slīgst bezdarba bedrē

Parasti tādi šīs telpas arī atstāj, kaut arī šeit ir pieejamas psihologa bezmaksas konsultācijas, informācija par pārkvalifikāciju un karjeras iespējām un vakancēm ārzemēs. Taču šie cilvēki zaudējuši galveno — dzīves pamatu, darbu, bet krīzes situācijā izredzes uz to paveras tikai retajam. Janvāra beigās Kuldīgas filiālē reģistrēto bezdarbnieku skaits sasniedza gandrīz 1770 cilvēku jeb vairāk nekā 11,3% no ekonomiski aktīvajiem Kuldīgas pilsētas un rajona iedzīvotājiem. Šis skaitlis turpina kāpt. Tas ir augstākais bezdarba rādītājs Kurzemē. "Kuldīgā nav lielu ražošanas uzņēmumu, kas varētu atlaist daudzus nodarbinātos. Bet draudi radušies arī mazajiem," raksturojot situāciju, Dienai bažas neslēpa pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Šo tendenci apstiprināja arī NVA Kuldīgas filiāles vadītāja Jeļena Lāma: "Ne pilsētā, ne rajonā nenotiek masveida atlaišana, toties ļoti daudzi atsakās no dažiem strādājošajiem, un tas veido milzīgu kopskaitu. Atlaišanu vilnis vēl tikai sāk velties pāri valsts iestādēm. Turpretī vakanču piedāvājums mērāms tikai dažos desmitos." I.Bērziņa nav pārliecināta par darbavietu skaita palielināšanos pilsētā, tomēr pauž cerību, ka esošās darbavietas ar pašvaldības atbalstu un pašu uzņēmēju radošu pieeju biznesam iespējams saglabāt. Viena no laimīgajām, kas jau otrajā dienā pēc bezdarbnieka statusa noformēšanas sākusi strādāt, ir Norgita Fogele. "Man, protams, paveicās, ka atradu darbu, taču arī sliktākā variantā izmisumā nebūtu kritusi, jo uzskatu, ka darba meklēšana pirmām kārtām ir paša cilvēka ziņā, nodarbinātības aģentūra var tikai mazliet palīdzēt. Būtu interesējusies arī par iespēju pašai sākt savu biznesiņu," Norgita atzīst, ka drošības izjūtu devis arī dzīvesbiedrs, kuram saglabājies labs darbs. Sanita Zariņa štatu samazināšanas dēļ reizē ar vairākiem kolēģiem pirms pāris mēnešiem zaudējusi darbu kādā būvmateriālu veikalā un pagaidām nesekmīgi meklē jebkādu citu darbu. Sanita neilgi strādājusi Anglijā un gatavojas tur atgriezties, jo uzskata, ka pašu valstī darba kļūs aizvien mazāk. NVA Kuldīgas filiāles referente nodarbinātības jautājumos Līksma Pūre stāsta, ka par darbu ārzemēs katru dienu interesējas vismaz pāris cilvēku. "Nesen uz Angliju aizbrauca čigānu ģimene — šīs tautības cilvēki ir pārliecināti, ka tur darba tirgū viņi tiek diskriminēti mazāk nekā Latvijā," klāsta referente. L.Pūre atzīst, ka Kurzemes čigānu izceļošana uz Angliju jau vairākus gadus notiek ļoti intensīvi. Kuldīgas pašvaldība 2009.gadā īpaši rūpēsies par darbavietu saglabāšanu. Janvārī pilsētā ar 31 darbavietu ienācis lielveikals Selver, februārī pie Kuldīgas apvedceļa AGS Būvmateriāli sāks ražot bruģakmeni un celtniecības blokus, tur būs 10 jaunas darbavietas. Savukārt vasarā pilsētā atvērs biznesa inkubatoru — tas piedāvās iespējas uzņēmīgajiem un drosmīgajiem, kuri vēlas sākt savu biznesu. I.Bērziņa nosauc arī vairākas valsts institūcijas, kuras savas reģionālās iestādes nesen izvietojušas Kurzemes ģeogrāfiskajā centrā Kuldīgā, piedāvājot darbu ierēdņiem un apkalpojošam personālam. Kā biznesa aktivitātes stimulējošu apstākli I.Bērziņa vēl min vairākus miljonus vērtus Kuldīgas pašvaldības investīciju projektus ar ES struktūrfondu finansējumu: vairāku ielu rekonstrukciju, bijušās sinagogas pārbūvi par pilsētas galveno bibliotēku, rātsnama un vairāku pirmsskolas iestāžu rekonstrukciju, novada muzeja restaurāciju, jaunu ūdensvada un kanalizācijas trašu izbūvi. Būs darbs un ienākumi, ja vietējie uzņēmēji būs pietiekami aktīvi startēt pašvaldības pasūtījumu konkursos.