Lai arī ir radīta normatīvā bāze, kas ļauj kāpu kontrolē iesaistīt
sabiedrību, un šis jauninājums ir gaidīts jau vairākus gadus, spriežot
pēc valsts iestāžu rīcības, šovasar tas var tā arī nenotikt. Galvenā
vides aizsardzības iestāde Latvijā — Valsts vides dienests (VVD) — savā
šīgada budžetā nav paredzējusi finansējumu reklāmas kampaņai, lai
sabiedrību informētu par iespēju turpat katram Latvijas iedzīvotājam
iesaistīties kāpu izbraukātāju sodīšanas sistēmā. Lai arī VVD apkopojis
statistiku par kāpu izbraukāšanas gadījumiem un zina, kuros piekrastes
pagastos situācija ir viskritiskākā, dienests neplāno informēt par
jauninājumu kāpu kontrolē kaut problēmpagastus.
Diena jau rakstīja, ka 15 VVD inspektoru saulainās brīvdienās nespēj
tikt galā ar kāpu izbraukāšanu, kas skar turpat visu Latvijas 500
kilometru garo jūras piekrasti. Vides ministrija (VidM) vēl iepriekšējā
sezonā solīja kāpu kontrolē iesaistīt sabiedriskos inspektorus, kas
līdz šim darbojušies tikai zvejas jomas kontrolē, par īpašu centību pat
saņemot prēmijas. Attiecīgie valdības noteikumi stājās spēkā pērn
jūlijā, bet noteikumi, kā inspektorus atlasīt un eksaminēt, — tikai
decembrī.
Pērn ministrija arī kritizēja piekrastes pašvaldības, kuras neiesaistās
kāpu izbraukātāju tvarstīšanā, to skaidrojot ar trūcīgo tehnisko
nodrošinājumu un juridiskiem šķēršļiem — kāpu zona un pludmale esot
Finanšu ministrijas īpašums, tādēļ tai arī kāpas jākontrolē.
Kāpās un neatļautās vietās
Sabiedriskā inspektora tiesības nav plašas — viņš var sastādīt protokolu par kāpu izbraukāšanu, ugunskuru kurināšanu vai atkritumu izgāšanu neatļautās vietās — toties tās darbojas visā Latvijas teritorijā. Inspektora sastādītais protokols trīs dienu laikā no sastādīšanas brīža jānosūta VVD, jo lēmumu par soda uzlikšanu un bardzību pieņems dienesta darbinieki. Par paveikto sabiedriskais inspektors atalgojumu nesaņems. VVD juridiskā departamenta direktore Laura Rozenberga skaidro, ka tas būtu pretrunā ar brīvprātības principu, pēc kura inspektori darbosies. "Jautājums par piemaksām netiek risināts, jo tāda ir dienesta nostāja," saka A.Širovs, gan nenoliedzot, ka VVD cer uz kāda fonda atbalstu, no kura cītīgākajiem inspektoriem varētu piešķirt prēmijas.
Apgūt protokolu sastādīšanas prasmes, inspektoru tiesības, vides aizsardzības vadlīnijas un citu topošie inspektori var VVD rīkotos turpat piecu stundu kursos. Tiem var pieteikties, zvanot A.Širovam pa telefonu
67084221
vai 29297579.
Viņš aicināja pieteikties uzreiz vismaz piecu sešu cilvēku grupai, jo
tad dienesta darbinieki, kas vada kursus, varēs arī aizbraukt pie
topošajiem inspektoriem. Pēc lekciju noklausīšanās dienests piedāvā praktisku nodarbību — doties kopīgā reidā uz kāpām un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ar VVD inspektoriem. Visbeidzot jānokārto atestācija, izpildot teorētisko testu, un pēc kāda pārkāpuma apraksta jāaizpilda protokols.
Joprojām daudz neskaidrību
Inspektoram izvirzītām prasībām atbilst liels skaits piekrastes teritorijās dzīvojošo, taču līdz šim abos VVD rīkotos sabiedrisko inspektoru mācību kursos skoloti valsts iestāžu darbinieki. "Kursus nolasām iestādēm, kas pašas piesakās," skaidro VVD pārstāvis Andris Širovs un piebilst, ka Rīgas domes uzņēmuma Rīgas meži (RM) 15 darbinieki, kam iepriekšējā piektdienā dienests sarīkoja kursus un kuros klāt bija arī Diena, ikdienā jau strādā ar vides jautājumiem, bet vēlējās paplašināt pilnvaras.
RM darbinieki visumā skeptiski izteicās par iesaistīšanos kāpu kontrolē. "Mūs uz šiem kursiem atdzina RM vadība, tādēļ nedomāju, ka kāds no mums iesaistīsies kāpu kontrolē vai dzenāsies pakaļ cilvēkiem, kas mežā izved atkritumus," lēš kāda kursu dalībniece, kura vēlējās palikt anonīma. Savukārt L.Rozenbergas stāstītais, ka sabiedriskam inspektoram ir tiesības pārkāpēju, kurš atsakās uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, nogādātu uz policiju personības noskaidrošanai, kursu klausītājos izraisīja smieklus. "To tikai Ingūna no mums visiem varētu, vairāk jau neviens," atsmēja viena no RM pārstāvēm.
Pašlaik VVD ir 160 sabiedrisko inspektoru, kas pamatā uzrauga makšķernieku darbības likumību, no viņiem aktīvi dienestam palīdz vien aptuveni 25 inspektori.
***
aptauja
Diena jautā portālā diena.lv:
Kā aizsargāt kāpas no to izbraukāšanas?
41,7% Ierīkojot vairāk autostāvvietu
23,8% Ar inspektoru regulārām patruļām
17,9% Palielinot sodus
10,7% Nožogojot kāpas
6,0% Neko nedarīt