Labi vieniem pašiem

Ir arī vairāki citi pagasti, kas uzskata, ka attīstīties spēj vieni paši. Tas nav racionāli, uzsver aptaujāti eksperti un RAPLM. Turklāt veidojas absurda situācija — laikā, kad uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem ir viens sociālais darbinieks, daļā pagastus uz teju katriem simts iedzīvotājiem ir viens deputāts. Neviens nav sūdzējies Bērzaines pagasta padomē, kas ierīkota kādreizējā bērnudārza telpās, strādā deviņi darbinieki, tai skaitā, bāriņtiesas pārstāvis, sociālais darbinieks, izpilddirektors, sekretāre, bibliotekāre, feldšere. Ar puķupodiem apkarinātā nojumītē, kur iepriekš spēlējās bērni, tagad paretam deputāti notur kādu sapulci vai sanāk pagasta dāmu klubiņš. "Bērnudārzu nebūtu ekonomiski izdevīgi te uzturēt. Neviens arī nav sūdzējies, ka nav kur likt bērnu," saka V.Staņa, piebilstot, ka neviena pagasta pašvaldība patlaban nesniedz pilnīgi visas funkcijas. Norādot, ka šogad pagasta budžeta ieņēmumi plānoti 263 000 latu, V.Staņa uzsver: "Nav tā, ka mēs tikai uz valsts dotācijām dzīvojam — tās kopš 2003.gada pieaugušas tikai par 26%, savukārt iedzīvotāju ienākumu nodoklis audzis trīs ar pus reižu." ES naudu arī izdodas piesaistīt, tiesa, sadarbojoties visām Valmieras rajona pašvaldībām (tā īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts). "Ir tādas lietas, kur tas mazais budžetiņš, protams, traucē. Skolai vajadzētu sporta zālīti," atzīst pagasta vadītājs. Un uzreiz piebilst: "Bet ko vairāk mums te šobrīd vajag? Veidot kaut kādu industriālo parku? Tas nekad te nenotiks, arī tad, ja izveidosies novads, jo mēs esam zināmā mērā guļamvagons Valmierai. Cilvēki brauc uz turieni strādāt, bet dzīvot viņi grib Bērzainē, tas ir tikai 15 kilometru no pilsētas." Puse administrācijai "Iedzīvotājiem vajag pakalpojumus, nevis deputātus," strikts par Bērzaines pagastu kā atsevišķi paliekošu ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP), uzsverot, ka pašreiz "administrācijas izdevumi noēd to naudu, kuru būtu iespējams izmantot, lai sniegtu iedzīvotājiem labākus pakalpojumus." V.Staņa gan netic, ka novados samazināsies administratīvās izmaksas, jo speciālisti tāpat būs jāalgo. Taču, kā liecina septiņus gadus strādājošā Līvānu novada pieredze, kopš 2000.gada, kad administrācijas izmaksas sastādīja 12,8% no budžeta izdevumiem, šogad tās sarukušas līdz 7%. Bērzaines pagastā pērn administrācijas uzturēšana izmaksājusi 10,95% no visiem izdevumiem. Taču, pēc RAPLM aplēsēm, Latvijā ir vairāki desmiti pagastu, kur tie sastāda, sākot no 13% līdz pat 50%. Piemēram, Aizkraukles rajona Staburaga pagastā (472 iedzīvotāji, kopējie budžeta ieņēmumi pērn — 144,8 tūkstoši latu) tie sastāda 30%, savukārt Krāslavas rajona Ķepovas pagastā (306 iedzīvotāji, ieņēmumi — 66,9 tūkstoši latu (pusi sastāda ieņēmumi no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda), — 50%. Nākotnē par ietaupīto naudu, pēc ministra teiktā, varētu, piemēram, iegādāties labu autobusu, ar ko vest bērnus uz skolu. Uztraucas par skolām Pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās par novadu izveidi Valmieras rajonā vairāku pašvaldību vadītāji gan pauda bažas, ka pēc novada izveides varētu izrādīties, ka visas skolas nav izdevīgi uzturēt un tāpēc dažas tiks slēgtas. A.Štokenbergs paskaidroja, ka skolu slēgšanu saistīta ar skolēnu skaitu, nevis reformu, taču atzina, ka "labāk vienā novadā ir viena moderna vidusskola ar modernām, kvalitatīvām laboratorijām un mācību līdzekļiem, un pāris pamatskolu, nevis tērēt naudu, lai tikai uzturētu daudz skolu." V.Staņa gan tam nepiekrīt: "Izglītība ir dārgāka mazā skolā, bet tajā pašā laikā ir skaidrs, ka visi bērni iet skolā. Bērzaines pagastā nav neviena bērna, kas 1.septembrī nesāk iet skolā. Un cik Rīgā tūkstoši bērnu neiet skolā katru gadu? Liela, spēcīga pašvaldība. Te katram bērnam skolotājs var pasekot līdzi. Un, ja viņu vedīs ar kaut kādu skolas autobusu, kas maksās par autobusiem? Tas būs šausmīgi dārgi." No pagastu vadītājiem Valmierā, bez skolu slēgšanas izskanēja vēl kāds būtisks jautājums — vai pašvaldības, kas nepiekrīt apvienoties novadā, bet ministrija tos pievieno pati pēc saviem kritērijiem, saņems 200 000 latu (tie solīti katrai pašvaldībai par brīvprātīgu pievienošanos nākamā gada laikā). A.Štokenbergs norādīja, ka šo naudu izmaksās arī tām pašvaldībām, kas savu lēmumus par pievienošanos novadam pieņems pēc novadu kartes apstiprināšanas valdībā un līdz 31.decembrim atsūtīs to ministrijai. Pārāk mazs Tomēr, kas notiktu, ja mazie pagasti paliktu vieni paši? Ekonomists Uldis Osis ir skarbs: "Tie arvien vairāk grimtu nabadzībā, pagasti nav ne uz kādu attīstību spējīgi, cilvēki brauc no tiem prom, daļa nodzeras, jo neredz tur potenciālu." U.Osis pārliecināts, ka, apvienojoties novados, tiks ietaupīti līdzekļi un piesaistīts finansējums gan no ES, gan no privātās publiskās partnerības modeļa izmantošanas. "Ekonomisti to sauc par mēroga ekonomiju. Šobrīd viss ir pārāk sīks, mazs. Tik mazs nav spējīgs profesionālā līmenī risināt attīstībai svarīgus jautājumus," tā U.Osis. Kā iepriekš norādījis Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, iedzīvotāji no kādreizējiem pagastu centriem ar laiku pārcelsies uz centriem. "Cilvēki dzīvos visā valsts teritorijā, bet ne vairāk par to skaitu, cik var nodarbināt tradicionālās lauku ekonomikas nozares, un tas ir daudz mazāk, nekā šīs nozares nodarbināja kādreiz," sacīja P.Strautiņš. *** Ko domā Bērzaines pagasta iedzīvotāji? Laura Pileniece, topošā Banku augstskolas studente: Es satraucos, vai visu šo mazo pagastiņu iedzīvotāji spēs ar to sadzīvot, jo ar laiku pazudīs pagastu bibliotēkas. Vismaz es tā domāju, jo cilvēki runā, ka pagasta ēkā paliks tikai viens darbinieks. Arī skolas nebūs, nebūs kur bērniem mācīties laukos. Jau tagad skolām laukos grūti pastāvēt, ja speciāli jāved bērni no Valmieras. Ar laiku tās iestādes pagastos jau šā vai tā slēgs, ir taču urbanizācija, un visi iet uz pilsētu. Laukos jau nav ko darīt. Šeit Bērzainē ir veikals, kur strādāt, kultūras nams un pagasta padome. Vienīgi tad jāattīsta lauksaimniecība, bet vieglāk jau ir aiziet uz pilsētu strādāt. Atceros, kad biju maziņa, biju ciemos pie vecmāmiņas Latgalē, tur viss notika, pļāva zāli, ravēja kartupeļus, tagad tur nekā vairāk nav, visas mājas ir pamestas. Skumji. Jānis Auniņš, pensionārs: Sakarā ar to lielo novadu mums tagad jau sliktāk ir palicis, mums pasta nodaļa ir samazināta, avīzes tagad ved no Matīšiem. Pagasts ir diezgan nabadzīgs, bet tas jau nekas, mazs pagasts. Nekādu sūdzību, ka mums pagastā kaut kas sevišķs būtu vajadzīgs, man nav. Viss pagastā tiek padarīts, arī medicīna ir pietiekoši laba. Kas labāks būs, kad būs jāskrien uz Valmieru visam pakaļ? Staņas kungs ir labs, es viņu pazīstu no bērna kājas. Es esu bērzainietis, un Staņa ir bērzainietis. Es cīnos par to, lai paliktu Bērzaines pagasts. Leons Dukovskis, pensionārs: Ka vajag, ta vajag! Te jau nekādas perspektīvas nav. Man, pensionāram, būtībā neko nevajag. Kā ir, tā dzīvo. Kas man labāks būs, kad būs novads? Lai cīnās katrs par savu rezidenci, es neesu nekāds noteicējs, vai paliks vai nepaliks pagasts. Zane Blūma, pārdevēja: Pa Bērzaini tādas runas klīda, ka pievienos novadam. Domāju, ka tas būs labi, nebūsim vieni paši maziņi. Ļoti daudzi pagasta iedzīvotāji jau braukā uz Valmieru strādāt, te ir maz darbavietu. Būs vairāk iespēju. Varbūt varētu estrādi uzcelt, arī bērnudārzu varētu kādu kopīgu visā novadā, jo mums te pagastā bērnu sāk vairāk rasties. Pagasta pamatskolu gan nevajadzētu likvidēt. Anita Alksnīte, tehniskā darbiniece skolā: Man pagasta bibliotekāre teica, ka mūs apvienos. Es neesmu pret, pagasts jau nepazudīs, vienkārši būs iekļauts lielākā novadā. Tāpat regulāri braucu uz Valmieru, tā ka visu maksājumus es varu veikt arī tur. Tagad taču gandrīz katram bērzainietiem ir braucamais, tā ka problēmas nokļūt nav. Pie deguna jau visu nevajag. Patlaban arī esmu apmierināta ar to, kā pagasts strādā — ir sakopts, priekšsēdētājs pretimnākošs.