Labprātīgi un piespiedu kārtā

Valstī 10% ģimeņu bērnus audzina viens no vecākiem. Ne vienmēr otrs labprātīgi maksā savām atvasēm uzturlīdzekļus. Tādā gadījumā tos 67% apmērā (no likumā noteiktā minimālā) piešķir Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF), ko veido valsts dotācijas un regresa kārtībā no vecākiem atgūtie līdzekļi (tā saucamie alimenti).

Šogad tiek palielināta bērnam izmaksājamā summa: līdz 7 gadu vecumam tie būs 125 eiro iepriekšējo 107,50 eiro vietā un 150 eiro – līdz 21 gadam (iepriekš tie bija 129 eiro). Šāds kāpums panākts bez papildu budžeta finansējuma, bet gan tāpēc, ka palielinājies atgūto parādu apjoms.

Parādnieku skaits nemainās

Vecākiem ir pienākums bērna uzturam līdz 7 gadu vecumam atvēlēt 25% no minimālās algas jeb 175 eiro mēnesī, bet līdz 18 gadiem – 30% jeb 210 eiro. Ja bērnu audzina viens no vecākiem, bet otrs nenodrošina minēto summu (tostarp nepilda tiesas nolēmumu par to), to daļēji sedz UGF. Izmaksātais tiek piedzīts no vecāka, kura vietā tie izmaksāti. Pērn (līdz 30. novembrim) ar uzturlīdzekļiem tika nodrošināti 25 744 pieprasījumu iesniedzēji, 2023. gadā – 26 438, 2022. gadā – 27 248, 2021. gadā – 28 504, bet tos saņēma attiecīgi 40 853 bērni, 42 207, 43 280 un 45 819. 

Parādnieku skaits pa šiem gadiem ir gandrīz nemainīgs – ap 42 000. Izskaidrojums – lai gan līdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta, parādnieks vēl turpina šo summu deldēt. Izmaksātā apmērs pa gadiem sarūk – 2021. gadā tie bija 55,9 miljoni eiro, pērn 11 mēnešos – 45,6 miljoni eiro. Kopējais parāds sasniedz 571 950 439 eiro, no tiem pamatparāds ir 125 721 188 eiro, pārējā daļa ir likumiskie procenti (21,98%). Pa gadiem regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjoms pret izmaksātajiem ir šāds: 2021. gadā – 26,06%, 2022. gadā – 29,08%, 2023. gadā – 31,92%, pērn (līdz 30.11.) – 33,38%. Piemēram, pērn atgūtā summa bija 15,2 miljoni eiro, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja UGF administrācijas direktors Edgars Līcītis.