Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Latvieši Norvēģijā: Zivsaimniekiem nav vieglākās dienas

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
juris
j
uzraksti tf nr pazvanisu gribu stradat
Di
D
Norveeghi visu, kas saistiits ar zivju parstraadi, sauc par fisk industri- tulkojot iznaak zivjsaimnieciiba. Tas ir viss, saakot no zivju nozvejas liidz gatvas produkcijas nonaakshanai tirguu.
a
a
Norvēģijā ir šāda ministrija - Nærings- og fiskeridepartementet (Google tulko - Rūpniecības un zivsaimniecības ministrija) un cik zinu zivju pārstrādes fabrikas darbojās pēc viņu noteikumiem nevis pēc citām ministrijām, piem., Landbruks- og matdepartementet (Lauksaimniecības un pārtikas ministrija).
  • 0
  • 0
Vārds
V
Nav taisnība, tulkojot tā neiznāk. Industri ir rūpniecība, latviski būtu zivju pārstrāde, kura ietilpst pārtikas ražošanā (rūpniecībā) nevis zivsaimniecībā. Zivsaimniecībā mēs ietilpinām tikai to, kas notiek līdz nozvejai.
  • 0
  • 0
hugo
h
Nesen runāju ar pašiem norvēģiem - viņi brīnās , kā tie spāņi to kaltēto mencu ēd , bet tas tur esot kļuvis par tādu , kā modes lietu . Pats redzēju Florences tirgū , ka tā maksāja 30 euro kilogramā.
Pilsone
P
Lai veicas sapelnīt un atgriezties mājup!!!
jaungramatika
j
kas tā tagad par jauna veida gramatiku ieviesta - pēc kola rakstīt ar lielo burtu (šā raksta virsraksts)? nu tā nav pareizi! tā pat angļu valodā nav pareizi, kur nu vēl latviešu.
Vārds
V
Ne tikai gramatika "jauna", zivju pārstrādi par zivsaimniecību var nosaukt tikai kāda mūsu žurnālistikas "zvaigzne"
  • 4
  • 1
Mika
M
Es ēdu to sālīto un atmiekšķēto bakaļau ceptā veidā, teikšu godīgi - es nesaprotu, kāpēc portugāļiem tas skaitās iecienīts ēdiens, diez kas jau nu nav!
dx
d
Ja ievēro visus nosacījumus (mencu pirms gatavošanas vairākas stundas jāmērcē aukstā ūdenī, to ik pa laikam nomainot), ēdieni no bakaļau ir ļoti garšīgi! Bet nu, cik cilvēku, tik vēlmju:)
  • 0
  • 0
a
a
precizejums par to Kongo. :) Mencas skaitaas baltaas galjas zivs, liiidz ar to sjajaas fabrikaas gatavo veel paaris balto sugu zivis, tad nu tieshi taas un visnekvalitatiivaakaas suuta uz Kongo, kur starp citu tas liek galdaa tieshi sveetkos, it iipashi kaazaas. :)
Vikings
V
Kongo cenas apmierina, bet LV - ne? :) U. Raņķis. Visvairāk uz Meksiku un Brazīliju, arī Portugāli, Itāliju, Spāniju, mazliet uz ASV, kā arī Āfriku - uz Kongo. Uz Austrumeiropu šīs zivis vispār neved, jo cena būtu pārāk augsta. Turklāt, piemēram, Latvijā vairāk izvēlas svaigas zivis.
Vārds
V
Latviesi labpratak noperk siku auto un tad dzivo uz makaroniem, desam un pusfabrikatiem. Laba un kvalitativa partika seit nevienu neinterese. Dikti dargi skaitas...jo kredits par bembi jamaksa un dzivokli jaunaja projekta ;-). Neka slikta jau tur nav - vienkarsi kulturas atskiribas.
  • 3
  • 1
Dundukovs
D
Sveiciens no Liepājas,Ulden!
Lai veicas!
L
Jauks kursabiedrs bija Ainars.Lai veicas. Zel, ka tik forsiem veciem nav iespejas palikt dzimtaja zemite. Sis gadijums pierada, ka no LV neizcelo tie nespejigakie un neizglitotakie, ka biezi tiek teikts.
Anglijas Aivars
A
Lai Tev veicas ,Ainaar !
Ainārs
A
aizdod piecīti, tad līdīšu svārku strēbelē norvēģiem vēl centīgāk !
  • 4
  • 4
ja par mencām
j
tad nu tas nav izteikti vikingu produkts ja kas. šādi mencas masveidā rašoja amerika sen senilgi ilgi, kamer jūrā/okeānā menca var teikt ka beidzās. un tieši tāpec ka saglabāt viņas var gandriz vai mūžigi
a
a
jā un vēl, vikingiem savā laikā skaitījās pasaulē vislabākā kuģu būve un jūrniecība. Tad jau laikam arī zvejniecība bija augstā līmenī un diez vai taipus okeāna amerikāņiem tad tā bija labāka?! :)
  • 0
  • 0
a
a
Mūsdienās mencas kaltē ar paātrinātām metodēm, speciālos vēja tuneļos. Ap 1800. gadu Norvēģijā ieveda sāli no ārzemēm. Ap 1700. gadu Norvēģijā sāli ieguva no jūras. Kad mencas kaltēšanas metodei pievienoja sāli, tad mencas kaltēja saulē horizontāli uz akmeņiem un uzglabaja sakrautās apaļās kaudzītēs, lai papildus tās sapresētos. Ap 1500. gadu spāņu flotes okeānu braucieni kļuva arvien garaki un ilgāki, līdz ar to viņi izgudroja jaunu mencas konservēšanas veidu - kaltētu mencu ar sāli. Ap 1300. gadu spāņi pirmo reizi iepazina zivi mencu un pēc tās brauca uz tālo ZiemeļAtlantiju (Ņūfaundlendu). Senakie dokumenti kuros tiek pieminēta kaltēta menca , ir 800. gadu Norvēģu vikingu sāgās!!! Kaltēja vertikāli pakārtas vējā un saulē!!! Tatad, mencas kaltēšanas metodes pirmsākumi ir meklējami pie vikingiem!!!!
  • 0
  • 0
Kaspars
K
visspār bulšits par vikingu recepti, tajos laikos sāls bija luksus prece :D
  • 6
  • 1
Ss
S
Mājas viņiem jau ir norvegos,ka lielaj daļai mūsu tautiešu.
piekrītu
p
Jūsu tautiešiem tā gadās.
  • 3
  • 3
Ieva
I
Veiksmi, puiši! Sapelniet un brauciet mājās!
Jānis
J
Kopš Latvijas kuģi sagriezti lūžņos un zviedreļu augļojošie atkritumi turpina izzagt izmirstošo Latviju, salīdzinājums ar Kongo neizskatas vairs aizvainojoši, vai ne?
  • 7
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas