Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Jānis Kincis

Padomei neuzticas, bet neatlaidīs

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) dažu mēnešu laikā sakrājusi vēstules no Latvijas Radio (LR) Ziņu dienesta, LR2, Latvijas Radio arodbiedrības un Latvijas Žurnālistu asociācijas par trūkumiem mediju jomas pārraudzībā. Tāpat pirmdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pārmetumus NEPLP veltīja arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls, paužot, ka padome neveicina Latvijas jurisdikcijā esošo plašsaziņas līdzekļu attīstību.

Novadu reforma īstenojama citādi. Saruna ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski(37)

"Latvijā aizvien samazinās iedzīvotāju skaits, daudzi nodokļu maksātāji aizbrauc. VARAM kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu to ir secinājusi, bet nav skaidrs, ko plāno darīt, lai šo tendenci apturētu. Dažādi procesi ir saistīti un tiem būtu jāiet roku rokā, bet tā nenotiek," intervijā Jānim Kincim pauž Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis

SIF jaunā padome par vadītāju vēlreiz balsos augusta beigās(6)

Kritiku raisījusī iecere uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētāja amatu virzīt premjera padomnieka demogrāfijas jautājumos Imanta Parādnieka (NA) kandidatūru padomes sēdē tomēr netika mēģināta, taču arī abi uz šo amatu izvirzītie kandidāti – kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) un Kurzemes nevalstisko organizāciju (NVO) centra valdes priekšsēdētāja Inese Siliņa – netika tālāk par savu ieceru ieskicēšanu, jo divās aizklātas balsošanas kārtās neviens no viņiem neguva nepieciešamās septiņas balsis.

Pierīgā vēl sagaida izmaiņas(4)

Diskusijas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto novadu kartes modelējumu, paredzams, vēl turpināsies ilgi. Sabiedriskajai apspriešanai par šo tēmu gatavojas Inčukalna novadā un Vangažos, kur pašvaldības vadība nepiekrīt iecerei pārtraukt desmit gadus ilgušo Vangažu un Inčukalna novada savienību. Savukārt Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš (LZP), turpinot noraidīt scenāriju par apvienošanos ar Ogres novadu, uzskata, ka līdzīgu attīstības rādītāju un Rīgas tuvuma dēļ saprātīga būtu apvienošanās ar Salaspils novadu, kura vadītājs šādam scenārijam saskata gan sarežģījumus, gan alternatīvu.

Nokārto avīžu piegādes problēmas(3)

Uz vienu gadu atliekot jauno elektrovilcienu iepirkumā ieplānotā depo būvniecību un tehnoloģiju iegādi, rasti trūkstošie 3,7 miljoni eiro, lai 2020. gadā turpinātu līdzšinējo regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu un tā radīto zaudējumu kompensēšanu uzņēmumam Latvijas pasts. Vienlaikus Kultūras ministrijas darba grupā eksperti vērtē, kā pēc 2020. gada organizēt drukātās preses piegādi lauku reģionos.

Novadu kartes piedāvājumā būs izmaiņas

36, nevis 35 novadi pašreizējo 119 vietā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvās šādas administratīvi teritoriālās reformas modeļa izmaiņas, un tas attiekšoties uz Pierīgas reģionu. Kritēriju par vismaz 15 000 iedzīvotāju novadā gan nemainīs, uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).

Ušakovs varētu atgriezties(47)

Rīgas domes (RD) deputātiem turpinot iesaistīties politiskās kaislībās, izvirzot savstarpējas neizpildāmas prasības un nespējot amatā apstiprināt domes priekšsēdētāju, tiktu dota zaļā gaisma iespējai atlaist pašreizējo pašvaldības deputātu sasaukumu un gada nogalē varētu notikt ārkārtas vēlēšanas. Līdz šim zināmi divi iespējamie Rīgas mēra amata kandidāti – Oļegs Burovs (GKR) un Viesturs Zeps (Latvijas attīstībai), taču nevienam no viņiem nav izdevies nodrošināt deputātu vairākuma atbalstu.

Demokrātiski pilsoniskā garā(21)

Mēdz teikt, ka liela daļa Valsts prezidenta panākumu ir viņa padomnieku un kancelejas veikums, jo valsts pirmā persona viena pati daudz izdarīt nevar. Jaunais Valsts prezidents Egils Levits padomnieku izvēlei pievērsies rūpīgi un pulcējis divtik plašu padomnieku loku nekā viņa priekštecis Raimonds Vējonis – līdzšinējo sešu padomnieku vietā Rīgas pilī tagad strādās desmit.

Izrāda pretestību reformai(33)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā konsultācija pašvaldībās par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz pašvaldību skaitu valstī 2021. gadā samazināt no 119 līdz 35. Līdzšinējās sarunās gan jau izskanējis, ka šis plāns nav akmenī cirsts un tajā iespējamas dažas loģiski pamatotas un pašsaprotamas izmaiņas. Savukārt saruna Ogres novada domē ceturtdien noritēja samērā augstos toņos, par to parūpējās Ikšķiles pašvaldības deputāti ar iebildumiem pret reformas ietvaros ieplānoto Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam kopā ar Lielvārdes un Ķeguma novadu kādreizējā Ogres rajona robežās.

Talsu pusē reformai nepretojas(3)

Atsākot apspriedes ar novadu pašvaldībām par administratīvi teritoriālās reformas projektu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) trešdien viesojās Talsu novadā. Tajā piedāvāts apvienot kādreizējā Talsu rajona teritorijas, pievienojot Dundagas, Rojas un Mērsraga novadus. Lai gan Talsu novads pats par sevi atbilst reformas ietvaros kritērijiem par iedzīvotāju skaitu un darba vietām, reforma jāskata plašāka reģiona iedzīvotāju interesēs, uzskata novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS). Vienlaikus neesot skaidrs, vai lielāka platība un salikšana lielākās vienībās panāks reformas vēlamo rezultātu.

Vēl tuvāk jauniem vilcieniem

"Vismaz lēmumu līmenī esam pieņēmuši to, ko nav spējušas vairākas valdības. Mēs zinām, kas mums vilcienus ražos un cik tie maksās," pēc valdības lēmuma pieņemšanas par finansējuma paredzēšanu elektrovilcienu iegādei norādīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Deglava pārvada renovāciju var aizkavēt jauns iepirkums(2)

Nekādi būvdarbi uz Augusta Deglava ielas pārvada nenotiek jau kopš maija vidus, kad, pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) norādēm, tika balstītas pārvada sijas, lai pār tiltu varētu atjaunot uz laiku apturēto auto satiksmi, taču plānotie tilta remontdarbi nenotiek jau kopš aprīļa beigām. Lai būvprojektu varētu turpināt un pabeigt, ir ieplānoti vēl vairāki tilta konstrukciju nostiprināšanas pasākumi, kas radīs papildu izmaksas. Tāpat nevar izslēgt, ka šos darbus par lētāku summu varētu pieteikties īstenot vēl kāds cits būvuzņēmums, tādējādi papildu nostiprināšanas pasākumu īstenošanai varētu nākties organizēt atsevišķu iepirkumu, kas tilta renovācijas procesu iekavētu, Dienai atzina Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.

Ceļa karte jauno vilcienu iepirkumam(7)

Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas būs 255 888 753 eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko 16. jūlijā skatīs valdības sēdē, lemjot par vilcienu iepirkuma finansējuma avotiem.

Met ēnu pār LU un biatlonu(12)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sākta kriminālprocesa ietvaros pirmdien apmeklēja Latvijas Universitātes (LU) ēku, būvuzņēmuma Skonto telpas un tā vadītāja Gunta Rāvja mājvietu, kur veiktas kratīšanas. Ilgstošas izmeklēšanas rezultātā KNAB ieguvis ziņas, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. KNAB zināmie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai.

Sākas jauni laiki Rīgas pilī(44)

Vairākas likumdošanas iniciatīvas, uzsvars uz valsts aizsardzības stiprināšanu, nebeidzamie centieni būt par tautai tuvu Valsts prezidentu, ko vēlāk apgrūtinājušas veselības problēmas, kā arī vairākas publiskas neveiklības – šādi akcenti nāk prātā, pārskatot Raimonda Vējoņa četrus prezidentūras gadus. Šis posms noslēdzas pirmdien līdz ar Egila Levita stāšanos Valsts prezidenta amatā.

Eiroparlamentārieši lēnām iekārtojas(7)

Eiropas Parlamenta (EP) devītajā sasaukumā ir jaunu deputātu rekordskaits – 61%. Latviju EP pārstāv astoņi deputāti, un četri no viņiem – Ivars Ījabs (A/P), Dace Melbārde (NA), Andris Ameriks un Nils Ušakovs (abi Saskaņa) – ievēlēti pirmo reizi, savukārt Sandra Kalniete, Inese Vaidere (abas JV), Roberts Zīle (NA) un Tatjana Ždanoka (LKS) EP darbojas jau vairākus sasaukumus.

Jauni akcenti inaugurācijā(74)

Nākamā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas diena būs nu jau mazāk kā pēc nedēļas – pirmdien, 8. jūlijā. Šo dienu viņš atzīmēs ar vairākiem tradicionāliem pasākumiem un dažiem vēl nebijušiem akcentiem. "Šī ir īpaša diena katram Valsts prezidentam. Topošais Valsts prezidents Egils Levits vēlas šo dienu izmantot, cik iespējams plaši. Tāpēc radušās idejas, kas nolasāmas no viņa inaugurācijas dienas, atspoguļos veidu, kā topošais prezidents vēlas rīkoties un strādāt," sarunā ar laikrakstu Diena norādīja topošā Valsts prezidenta padomniece komunikācijas jautājumos Aiva Rozenberga.

Akustiskajai koncertzālei paredzētajiem miljoniem redz izmantojumu citviet(18)

Konkrētas vīzijas par to, kur Rīgā varētu tapt akustiskā koncertzāle, aizvien nav. Koalīcijas partijas atbalsta uzdevumu valdībai turpināt darbu šajā jautājumā. Tomēr nav laika kavēties ar projektam paredzēto 23 miljonu eiro izmantošanu, būvdarbiem būtu jāsākas ne vēlāk kā 2021. gada sākumā. Ja koncertzāle taptu uz AB dambja, šo naudu varētu izmantot dambja nostiprināšanai un labiekārtošanai, bet jau sākušās sarunas par šīs naudas pārdali citiem objektiem. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) rosina šo naudu ieguldīt Mežaparka estrādes projektā, tāpat daļu naudas varētu investēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pašreizējā mājvietā Lielajā ģildē, kurā sen nav bijis remonts.

Pagaidu padome diskusiju ugunīs(17)

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lēmums neilgi pirms svētkiem atbrīvot iepriekšējo akciju sabiedrības Latvenergo padomi un pagaidu padomes iecelšana kļuvusi par karstu diskusiju objektu koalīcijas partiju lokā un izpelnījusies premjera Krišjāņa Kariņa (JV) rezolūciju ministram līdz piektdienai sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Šim jautājumam bijusi veltīta arī koalīcijas partneru otrdienas sanāksme.

Koncertzāle tikai teorētiski(44)

Iecere, pārbūvējot Dailes teātra Lielo zāli, izveidot akustisko koncertzāli radusies nesen. Tā pieminēta Dailes teātra direktora Andra Vītola vēstulē Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei. Ministrija, gatavojoties piektdien gaidāmajai sēdei par akustiskās koncertzāles izveides iespējām Rīgā, šo izskata kā vienu no četriem iespējamiem variantiem. Tomēr netiek slēpts, ka Dailes teātra vadības pamatdoma ar šo vēstuli bijusi tā simtgades priekšvakarā aktualizēt tēmu par tūkstošvietīgās Lielās zāles un skatuves nepiemērotību teātra vajadzībām un ilgstošajām alkām sagaidīt modernu zāli ar 500 skatītāju vietām.

Raibs sesijas noslēgums(3)

Saeimas šā gada pavasara sesija noslēdzās ceturtdien. Kā ierasts, Saeimas pēdējā kārtējā plenārsēdē pirms vasaras pārtraukuma deputātus uzrunāja Valsts prezidents.

Dziļāk pēta četrus koncertzāles scenārijus(15)

Otrdiena bija kultūras ministres Daces Melbārdes (NA) pēdējā darba diena šajā amatā, un viņa izklāstīja piecu ar pusi gadu laikā paveikto. Teju lielāko šīs sarunas laiku, atbildot arī uz žurnālistu jautājumiem, aizņēma temats par Rīgas akustiskās koncertzāles izveides iespējām. Lai gan vairs nebūs ministres amatā, viņa 28. jūnijā valdības partneriem prezentēs Kultūras ministrijas veikto izpēti par iespējamajiem koncertzāles atrašanās vietas scenārijiem – būvēt to uz AB dambja vai Andrejsalā, vai pārbūvējot Dailes teātra ēku vai Kongresu namu.

Plinti krūmos vēl nemet(4)

Sešpadsmit deputātu kopa, ko no KPV LV kandidātu sarakstiem ievēlēja 13. Saeimā, faktiski sašķēlusies trīs daļās. Aizvadīto mēnešu laikā pietiekami lielu publicitāti piedzīvojusi trīs deputātu aiziešana no KPV LV frakcijas, kā arī Alda Gobzema izslēgšana no partijas.

Elksniņš biedrību sola veidot rudenī

Lielās partijas reģionālajām problēmām pievēršas visai nosacīti, un iedzīvotāji tās vērtē kā attālinātas, savukārt daugavpilieši esot kļuvuši aktīvāki un ieinteresēti ietekmēt procesus pilsētā. Tas vairojis pārliecību, ka Daugavpilī nepieciešams jauns reģionāls politisks spēks, tā savu ideju skaidro Latvijas otras lielākās pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa).

Reformas labumus aizvien neredz(12)

Trūkst atbilžu uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kādi būs ieguvumi, apvienojot Jelgavu ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, Dienai atzina visu triju pašvaldību vadītāji. Vienlaikus pašvaldības satrauc ierobežotās iespējas aizņemties finanšu resursus investīciju projektu realizēšanai, tādējādi apdraudot to realizāciju un attiecīgi arī valsts attīstībai nepieciešamo ES līdzekļu saņemšanu. Tas liekot uzdot jautājumus par valdības prioritātēm.

Banku uzraugi pārmaiņu vējos

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbs nav apmierinošs, un starptautiskā saziņā valda uzskats, ka Latvijā ir nepietiekama finanšu pakalpojumu jomas uzraudzība, – šādi tiek pamatots premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pieteiktais nozares "kapitālais remonts" un nepieciešamība nomainīt pašreizējo komisijas vadību.

Reformai gan piekrīt, gan vēl domā

Kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apņēmusies īstenot līdz 2021. gadam, viens no visbiežāk dzirdētajiem apgalvojumiem ir "esam pašpietiekami". To teic arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (NA), tomēr viņš pilnībā atbalsta VARAM piedāvājumu apvienot Smiltenes novadu ar Apes un Raunas pašvaldību. Pastāv iespējas, ka apvienotos tikai Smiltenes un Apes novads, bet arī Raunas novadam ir argumenti par labu šādam modelim. Diena devās uz Smilteni, lai klātienē izsekotu Smiltenes, Apes un Raunas pašvaldību vadības sarunām ar ministru Juri Pūci (A/P).

Vēl viens uz krimināli vajāto soliņa(8)

Saeimas deputāts un KPV LV frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pievienojies Jurim Jurašam (JKP) kriminālvajāšanai izdoto deputātu kompānijā un līdz ar to atbilstoši Saeimas Kārtības rullim pašlaik zaudējis tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās viņš ievēlēts vai apstiprināts.

Soli tuvāk baznīcas īpašnieka maiņai(9)

Turpinās spraigas diskusijas par izmaiņām Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumā, paredzot dievnama īpašuma tiesības no Rīgas pašvaldības nodot baznīcas pārziņā. Iepriekš bija ilgas sarunas, vai Rīgas Svētā Pētera baznīca nododama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) vai LELB Vācu Svētā Pētera draudzei

Cer izskaust mediju izstrādājumus(13)

Par pašvaldību avīzēm ar apmaksātiem reklāmas laukumiem un vietvalžu labo darbu vienpusēju izklāstu šķēpi lauzti jau ilgāku laiku. Pret tiem iebildumus jau gadiem ilgi cēlusi mediju nozari pārraugošā Kultūras ministrija, mediju pārstāvji, bet aizstāvju pozīcijās bijusi Latvijas Pašvaldību savienība.