Gaidot solīto karstuma vilni un
lēnām jau gatavojoties garajai
svētku nedēļas nogalei nākamnedēļ, šoreiz divi vēsinoši
kārumi. Galu galā – našķošanās vienmēr
ir vietā, sevišķi, ja svinēšana. Tāpēc – lai
baudpilnas vasaras garšas!
Nedēļu pēc tam, kad Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iebildumu dēļ tika atlikta valdības sēde par 2020. gada valsts budžetu, koalīciju veidojošajām partijām izdevies vienoties par prioritārajiem budžeta mērķiem. Kā solīts, papildu līdzekļi iedalīti mediķu un pedagogu algām, Iekšlietu ministrijas prioritātēm un sabiedrisko mediju vajadzībām.
Labklājības ministrija (LM) zināja, ka jāpiedāvā vairāki varianti, kā nodrošināt pensiju piegādi mājās arī turpmāk. Viens no variantiem pieļauj paredzamā sadārdzinājuma kompensēšanu no valsts budžeta, kompensēt šo pakalpojumu atsevišķām saņēmēju grupām vai arī visu pensiju piegādes pakalpojuma pilnīga apmaksa. Šīs nedēļas diskusijās par valsts budžetu valdības vairākuma konceptuāls atbalsts ir variantam kompensēt pensiju piegādes sadārdzinājumu tikai pirmās un otrās grupas invalīdiem, kā arī senioriem virs 80 gadu vecuma.
Vairs neesot iespējams argumentēt, kāpēc pārskaitīt ikgadējās iemaksas par dalību Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), kas nemākot pārstāvēt visu pašvaldību vai pat visas Latgales intereses. Tāpēc Daugavpils novada domes darba kārtībā ceturtdien paredzēts jautājums par otras lielākās pilsētas pašvaldības izstāšanos no LPS, Dienai apliecināja Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (Saskaņa). "Ir acīmredzami, ka netiek atbalstīta Latgales ekonomiskās zonas attīstība, haotiska ir pozīcija administratīvi teritoriālās reformas sakarā un nevēlēšanās samazināt pašvaldību deputātu skaitu, nespēja pat bērnu pusdienas skolās aizstāvēt. Ja jau kuluāros cīņa par valsts finansējumu notiek pēc principa "katrs pats par sevi", tad darīšu to atklāti," ierakstā savā Facebook kontā paudis
Elksniņš.
Ministriem atšķiras viedokļi, kad jāsāk Liepājas cietuma būvniecība – nākamgad vai 2022. gadā. Projekta aizstāvis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzstāja uz šī projekta sākšanu nākamgad. Viņš un pārējie JKP pārstāvošie ministri piektdien, atsaucoties uz koalīciju līgumu, uzsvēra, ka saruna par valsts budžetā esošo papildu resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem turpināma pēc nedēļas.
To, ka ministrijas un valsts iestādes dažādām vajadzībām uz nākamā gada budžetu prasījušas 953,5 miljonus eiro, Diena jau rakstīja. 2020. gada pamatbudžeta bāzes izdevumi būs 7,1 miljards eiro, bet speciālā budžeta bāzes izdevumi būs 2,9 miljardi eiro, kopumā veidojot ap 10 miljardiem eiro, kas būs lielākais valsts budžets Latvijas vēsturē, klāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Veidojot nākamā gada valsts budžetu, ministriju prioritārajiem pasākumiem papildu bāzes finansējumam pieejamie līdzekļi ir ap 100 miljoniem eiro, un par to sadali dažādu jomu vajadzībām valdību veidojošo partiju sadarbības padomē turpinās grūtas diskusijas. Ministrijas saviem prioritārajiem pasākumiem prasījušas kopumā 953,5 miljonus eiro, atzinusi Finanšu ministrija. Lēmumi par līdzekļu konkrētu sadali vēl nav pieņemti vai arī netiek paziņoti publiski. Pašlaik gan ir skaidrs, ka solītais atalgojuma pieaugums par 20% veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, ko pērn lielā vienprātībā ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā atbalstīja 13. Saeimas deputāti, īstenots netiks, jo tam vajadzīgi 120,2 miljoni eiro, kas ir vairāk par šā gada valsts budžeta iespējām, atzinusi veselības ministre Ilze Viņķele (A/P).
Sešu partiju apvienība Jaunā Vienotība (JV), kurā līdz ar partijām Kuldīgas novadam, Tukuma pilsētai un novadam, Valmierai un Vidzemei, Jēkabpils reģionālo partiju un Latgales partiju ietilpst Vienotība, 13. Saeimas vēlēšanās ieguva nedaudz virs 5% balsu un astoņas deputātu vietas. Taču šobrīd JV ir valstī otrs populārākais politiskais spēks vairāk nekā ar 10% reitingu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) trešdien sarīkoja speciālu pasākumu, kurā tika demonstrēti Latvijas Bankas, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Universitātes (LU), kā arī Karšu izdevniecības Jāņa sēta pētījumi, kas turpināsies līdz pat administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai. "Ja nemainām neko, liela daļa Latvijas pašvaldību arī turpmāk būs spiestas iztikt ar esošo funkciju uzturēšanu, neradot jaunas iespējas. Reformas uzdevums ir apturēt pašvaldību attīstības lejupejošo spirāli," paziņoja ministrs Juris Pūce (AP). "Šeit ir dati, kas palīdz veidot ministrijas pozīciju."
Visai drīz būs skaidri reglamentēta kārtība par taksometru darbību un tarifiem pie lidostas un citiem transporta objektiem, no kuriem brauciens līdz galamērķim daudziem ceļotājiem pēdējos gados izmaksājis neadekvāti dārgi. Valdība otrdien lems par jaunajiem noteikumiem, un paredzēts, ka tie stāsies spēkā 1. septembrī. Līdz ar papildu nosacījumiem no 15. septembra lidostas Rīga teritorijā būs ierobežota taksometru iebraukšana.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), būdams neapmierināts ar policijas darbu, jau neilgi pēc stāšanās amatā paziņoja, ka tad, ja nebūs uzlabojumu izmeklēšanā, tiks ignorēti iedzīvotāju iesniegumi, varētu sagaidīt pārmaiņas policijas vadībā.
Nākamā gada valsts budžets būšot lielākais Latvijas vēsturē, pirmo reizi pārsniedzot 10 miljardus eiro. Ekonomikas izaugsmes prognoze gan piesardzīgi samazināta no 3% līdz 2,8%. Budžeta fiskālā telpa jeb tēriņu iespējas būs stipri ierobežotas iepriekš pieņemtu lēmumu īstenošanas dēļ. Būtisku robu iecirtīs arī Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) parādsaistību iekļaušana vispārējā valdības sektorā, kas būtu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem un kas izdevumu iespējas nākamajā gadā samazinās par 71,9 miljoniem eiro, bet 2021. gadā – par 14,2 miljoniem eiro, lēsusi Finanšu ministrija (FM). Tātad par neprasmīgu saimniekošanu uzņēmumā RS maksās ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotāji. Savukārt 2021. un 2022. gadā papildu izdevumiem valsts budžeta vajadzībām prognozēti attiecīgi 34 un 132,5 miljoni eiro.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) dažu mēnešu laikā sakrājusi vēstules no Latvijas Radio (LR) Ziņu dienesta, LR2, Latvijas Radio arodbiedrības un Latvijas Žurnālistu asociācijas par trūkumiem mediju jomas pārraudzībā. Tāpat pirmdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pārmetumus NEPLP veltīja arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls, paužot, ka padome neveicina Latvijas jurisdikcijā esošo plašsaziņas līdzekļu attīstību.
"Latvijā aizvien samazinās iedzīvotāju skaits, daudzi nodokļu maksātāji aizbrauc. VARAM kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu to ir secinājusi, bet nav skaidrs, ko plāno darīt, lai šo tendenci apturētu. Dažādi procesi ir saistīti un tiem būtu jāiet roku rokā, bet tā nenotiek," intervijā Jānim Kincim pauž Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis
Kritiku raisījusī iecere uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētāja amatu virzīt premjera padomnieka demogrāfijas jautājumos Imanta Parādnieka (NA) kandidatūru padomes sēdē tomēr netika mēģināta, taču arī abi uz šo amatu izvirzītie kandidāti – kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) un Kurzemes nevalstisko organizāciju (NVO) centra valdes priekšsēdētāja Inese Siliņa – netika tālāk par savu ieceru ieskicēšanu, jo divās aizklātas balsošanas kārtās neviens no viņiem neguva nepieciešamās septiņas balsis.
Diskusijas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto novadu kartes modelējumu, paredzams, vēl turpināsies ilgi. Sabiedriskajai apspriešanai par šo tēmu gatavojas Inčukalna novadā un Vangažos, kur pašvaldības vadība nepiekrīt iecerei pārtraukt desmit gadus ilgušo Vangažu un Inčukalna novada savienību. Savukārt Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš (LZP), turpinot noraidīt scenāriju par apvienošanos ar Ogres novadu, uzskata, ka līdzīgu attīstības rādītāju un Rīgas tuvuma dēļ saprātīga būtu apvienošanās ar Salaspils novadu, kura vadītājs šādam scenārijam saskata gan sarežģījumus, gan alternatīvu.
Uz vienu gadu atliekot jauno elektrovilcienu iepirkumā ieplānotā depo būvniecību un tehnoloģiju iegādi, rasti trūkstošie 3,7 miljoni eiro, lai 2020. gadā turpinātu līdzšinējo regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu un tā radīto zaudējumu kompensēšanu uzņēmumam Latvijas pasts. Vienlaikus Kultūras ministrijas darba grupā eksperti vērtē, kā pēc 2020. gada organizēt drukātās preses piegādi lauku reģionos.
36, nevis 35 novadi pašreizējo 119 vietā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvās šādas administratīvi teritoriālās reformas modeļa izmaiņas, un tas attiekšoties uz Pierīgas reģionu. Kritēriju par vismaz 15 000 iedzīvotāju novadā gan nemainīs, uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).
Rīgas domes (RD) deputātiem turpinot iesaistīties politiskās kaislībās, izvirzot savstarpējas neizpildāmas prasības un nespējot amatā apstiprināt domes priekšsēdētāju, tiktu dota zaļā gaisma iespējai atlaist pašreizējo pašvaldības deputātu sasaukumu un gada nogalē varētu notikt ārkārtas vēlēšanas. Līdz šim zināmi divi iespējamie Rīgas mēra amata kandidāti – Oļegs Burovs (GKR) un Viesturs Zeps (Latvijas attīstībai), taču nevienam no viņiem nav izdevies nodrošināt deputātu vairākuma atbalstu.
Mēdz teikt, ka liela daļa Valsts prezidenta panākumu ir viņa padomnieku un kancelejas veikums, jo valsts pirmā persona viena pati daudz izdarīt nevar. Jaunais Valsts prezidents Egils Levits padomnieku izvēlei pievērsies rūpīgi un pulcējis divtik plašu padomnieku loku nekā viņa priekštecis Raimonds Vējonis – līdzšinējo sešu padomnieku vietā Rīgas pilī tagad strādās desmit.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā konsultācija pašvaldībās par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz pašvaldību skaitu valstī 2021. gadā samazināt no 119 līdz 35. Līdzšinējās sarunās gan jau izskanējis, ka šis plāns nav akmenī cirsts un tajā iespējamas dažas loģiski pamatotas un pašsaprotamas izmaiņas. Savukārt saruna Ogres novada domē ceturtdien noritēja samērā augstos toņos, par to parūpējās Ikšķiles pašvaldības deputāti ar iebildumiem pret reformas ietvaros ieplānoto Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam kopā ar Lielvārdes un Ķeguma novadu kādreizējā Ogres rajona robežās.
Atsākot apspriedes ar novadu pašvaldībām par administratīvi teritoriālās reformas projektu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) trešdien viesojās Talsu novadā. Tajā piedāvāts apvienot kādreizējā Talsu rajona teritorijas, pievienojot Dundagas, Rojas un Mērsraga novadus. Lai gan Talsu novads pats par sevi atbilst reformas ietvaros kritērijiem par iedzīvotāju skaitu un darba vietām, reforma jāskata plašāka reģiona iedzīvotāju interesēs, uzskata novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS). Vienlaikus neesot skaidrs, vai lielāka platība un salikšana lielākās vienībās panāks reformas vēlamo rezultātu.
"Vismaz lēmumu līmenī esam pieņēmuši to, ko nav spējušas vairākas valdības. Mēs zinām, kas mums vilcienus ražos un cik tie maksās," pēc valdības lēmuma pieņemšanas par finansējuma paredzēšanu elektrovilcienu iegādei norādīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Nekādi būvdarbi uz Augusta Deglava ielas pārvada nenotiek jau kopš maija vidus, kad, pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) norādēm, tika balstītas pārvada sijas, lai pār tiltu varētu atjaunot uz laiku apturēto auto satiksmi, taču plānotie tilta remontdarbi nenotiek jau kopš aprīļa beigām. Lai būvprojektu varētu turpināt un pabeigt, ir ieplānoti vēl vairāki tilta konstrukciju nostiprināšanas pasākumi, kas radīs papildu izmaksas. Tāpat nevar izslēgt, ka šos darbus par lētāku summu varētu pieteikties īstenot vēl kāds cits būvuzņēmums, tādējādi papildu nostiprināšanas pasākumu īstenošanai varētu nākties organizēt atsevišķu iepirkumu, kas tilta renovācijas procesu iekavētu, Dienai atzina Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.
Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas būs 255 888 753 eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko 16. jūlijā skatīs valdības sēdē, lemjot par vilcienu iepirkuma finansējuma avotiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sākta kriminālprocesa ietvaros pirmdien apmeklēja Latvijas Universitātes (LU) ēku, būvuzņēmuma Skonto telpas un tā vadītāja Gunta Rāvja mājvietu, kur veiktas kratīšanas. Ilgstošas izmeklēšanas rezultātā KNAB ieguvis ziņas, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. KNAB zināmie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai.
Vairākas likumdošanas iniciatīvas, uzsvars uz valsts aizsardzības stiprināšanu, nebeidzamie centieni būt par tautai tuvu Valsts prezidentu, ko vēlāk apgrūtinājušas veselības problēmas, kā arī vairākas publiskas neveiklības – šādi akcenti nāk prātā, pārskatot Raimonda Vējoņa četrus prezidentūras gadus. Šis posms noslēdzas pirmdien līdz ar Egila Levita stāšanos Valsts prezidenta amatā.
Eiropas Parlamenta (EP) devītajā sasaukumā ir jaunu deputātu rekordskaits – 61%. Latviju EP pārstāv astoņi deputāti, un četri no viņiem – Ivars Ījabs (A/P), Dace Melbārde (NA), Andris Ameriks un Nils Ušakovs (abi Saskaņa) – ievēlēti pirmo reizi, savukārt Sandra Kalniete, Inese Vaidere (abas JV), Roberts Zīle (NA) un Tatjana Ždanoka (LKS) EP darbojas jau vairākus sasaukumus.
Nākamā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas diena būs nu jau mazāk kā pēc nedēļas – pirmdien, 8. jūlijā. Šo dienu viņš atzīmēs ar vairākiem tradicionāliem pasākumiem un dažiem vēl nebijušiem akcentiem. "Šī ir īpaša diena katram Valsts prezidentam. Topošais Valsts prezidents Egils Levits vēlas šo dienu izmantot, cik iespējams plaši. Tāpēc radušās idejas, kas nolasāmas no viņa inaugurācijas dienas, atspoguļos veidu, kā topošais prezidents vēlas rīkoties un strādāt," sarunā ar laikrakstu Diena norādīja topošā Valsts prezidenta padomniece komunikācijas jautājumos Aiva Rozenberga.
Konkrētas vīzijas par to, kur Rīgā varētu tapt akustiskā koncertzāle, aizvien nav. Koalīcijas partijas atbalsta uzdevumu valdībai turpināt darbu šajā jautājumā. Tomēr nav laika kavēties ar projektam paredzēto 23 miljonu eiro izmantošanu, būvdarbiem būtu jāsākas ne vēlāk kā 2021. gada sākumā. Ja koncertzāle taptu uz AB dambja, šo naudu varētu izmantot dambja nostiprināšanai un labiekārtošanai, bet jau sākušās sarunas par šīs naudas pārdali citiem objektiem. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) rosina šo naudu ieguldīt Mežaparka estrādes projektā, tāpat daļu naudas varētu investēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pašreizējā mājvietā Lielajā ģildē, kurā sen nav bijis remonts.
