Izpētot dažādus maršrutus NATO spēku apgādei, ceļš caur Rīgas ostu un tālāk pa dzelzceļu uz Afganistānu tika atzīts par vienu no izdevīgākajiem. Pa Ziemeļu transporta koridoru, kas iet no Latvijas uz Krieviju, tālāk cauri Kazahstānai un Uzbekistānai, ved nemilitāras preces, piemēram, pārtiku un degvielu. Patlaban visvairāk pārvadājumu uz Afganistānu pa šo ceļu veic Amerikas Savienotās Valstis. Savukārt vairāku citu NATO valstu apgādes ķēdē Latvijai ir būtiska loma tieši organizatoriskā ziņā, jo Latvijas Aizsardzības ministrija uzņēmusies tām koordinēt un kontrolēt arī pašu apgādes procesu.
Pēc Satiksmes ministrijas sniegtajiem datiem, aizvadītajā gadā uz Afganistānu caur Latviju nosūtīti vairāk nekā 7000 konteineru, kas tomēr ir ievērojami mazāk nekā gadu iepriekš. No katras tranzītā pārvadātās konteinervienības Latvijas ekonomika var iegūt līdz 500 eiro. Tomēr daudz lielāks ieguvums ir Latvijas atpazīstamība pasaulē, ko apliecina fakts, ka šo ceļu izvēlējušies NATO spēki, tātad – atzīstot to par izdevīgu, drošu un tādu, uz kuru var paļauties, uzsver Satiksmes ministrijas (SM) Transporta un sakaru drošības nodaļas vadītājs Māris Andžāns.
Kravu sarukumu skaidro ar ārvalstu karavīru misijas pakāpenisku samazināšanu Afganistānā. No otras puses tieši tā var kļūt par Latvijas lielo iespēju beidzot piepildīt kravas arī atpakaļceļā no Afganistānas un pat to skaitu būtiski palielināt. Šo pārvadājumu maksimums paredzams 2013. gada nogalē un 2014. gadā, kad plānots NATO Afganistānas misiju noslēgt. Bet jau šobrīd Latvija sākusi politiskus sagatavošanās darbus.
ASV jau ir apliecinājusi vēlmi izmantot ziemeļu koridoru un Latviju kā transporta mezglu, lai izvestu gadu gaitā krājušos karavīru atbalsta aprīkojumu. Bet Latvija pati varētu organizēt vairāku citu NATO valstu nemilitāro kravu aizvešanu no Afganistānas. Visaktīvāk notiek sarunas ar Lielbritāniju. Lielāko daļu no kravām varētu veidot tieši Afganistānā izmantotais transports. Tas savukārt prasa saskaņošanas darbu un atbalstu no tām valstīm, kas veido Ziemeļu apgādes ceļu.
Ir svarīgi "veidot labu un pastāvīgu dialogu ar visām iesaistītām valstīm. Mēs varam darīt no vald viedokļa, cenšoties saprast viņu piegājienu, saprotot vai kaut kur ir problēmas un mēģināt tās risināt, kā arī uzturēt ļoti ciešas attiecības ar NATO dalībvalstīm," uzsver Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Razāns.
Atkarībā no tā, cik NATO valstu Latvijai uzticēs organizēt savas tehnikas izvešanu, jābūt arī nešaubīgai pārliecībai par ostu un dzelzceļa spēju uzņemt kravas. Pozitīvākajā gadījumā var gadīties, ka ar Rīgas ostu vien nepietiks un būs jāiesaista citas. Kā svarīgu aspektu mērķa sasniegšanai Ārlietu ministrijā uzsver tieši ciešu sazobi starp visām iesaistītajām pusēm Latvijā, tostarp – valdību un ostu vadību.
Tikmēr ostu pārstāvis iebildes par ostas darba organizāciju un caurspīdīgumu noraida, uzsverot, ka pirmkārt atbildība ir politiķu pusē. "Šīs ir lielās politiskās lietas, un ir jāpanāk, ka šis tēls ir spožs. Mēs varam teikt, ka Ārlietu ministrija un vēstniecība ASV ļoti aktīvi strādā, bet no biznesa viedokļa mēs vēlētos vairāk ieguldījumu un nemieru par biznesa nepazušanu, nevis sprunguļu likšanu," saka Rīgas brīvostas pārstāvis Vladimirs Makarovs.
Bet jau šobrīd Latvijas amatpersonas mēģina likt arī cita veida pamatus tālākām interesēm Afganistānā. Pēc militāro operāciju noslēguma Latvija cer uz ziemeļu ceļa saglabāšanu un attīstīšanu par komerciālu pārvadājumu virzienu, aizsniedzot jau krietni vairāk valstu. Te gan ir svarīgi, lai Afganistāna un tās kaimiņvalstis spētu ekonomiski attīstīties un būtu, ko pārvadāt. Latvijas vārdu Afganistānā cer nostiprināt arī ar šīs valsts loģistikas speciālistu apmācīšanu pie mums. Iespējams, jau šogad viņi varētu braukt mācīties uz Latviju.
Tomēr, kā atzīst SM pārstāvis Andžāns, konkurence par nākotnes potenciālu ir visai sīva: "Latvija ir griboša un vēlas sniegt savu ieguldījumu šajā jautājumā. Daudz kas atkarīgs no viņiem pašiem, cik viņi to paši vēlas. Un ne jau tikai Latvija vēlas palīdzēt, to vēlas arī mūsu kaimiņi, vēlas viņu tuvākie kaimiņi, tā pati Uzbekistāna, Turkmenistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Pakistāna, katrs vēlas dot savu ieguldījumu, ko nākotnē arī izmantot."
Ārlietu ministrija apstiprina, ka šī ceļa īstenošanai ir svarīgas gan labas attiecības ar Krieviju, gan Centrālāziju, kur iecerēta virkne vizīšu, arī ienākošās. Šobrīd iecerēti ir pasākumi, lai pierādītu šī ceļa dzīvotspēju arī pēc Afganistānas stabilizācijas un karaspēka izvešanas, bet konkrētus plānus ministrijā vēl neatklāj.