Protams, var iebilst, ka šos procesus mēs ietekmēt nevaram, attiecīgi nav vērts lauzt šķēpus. Tomēr starptautiskajai komponentei vismaz vajadzētu būt pārdomu, diskusiju sastāvdaļai un - ja diskusijas ir saturīgas - var gadīties, ka tik nevarīgi nemaz neesam. Vai vismaz globālās tendences nepārsteigs kā pēkšņs lokālo ekonomiku graujošs faktors.
Pirmais jautājumu loks saistīts ar eirozonu un Eiropu. Nav jābūt eiroskeptiķim vai skaļus virsrakstus mīlošam indivīdam, lai apzinātos, ka situācija ir draudīga un ekonomiskā telpa, kuru mēs tradicionāli uztveram kā kaut ko drošu un izdevīgu, atrodas būtisku izmaiņu priekšā. Tas savukārt nozīmē veselu jautājumu buķeti: kā pastiprināt banku sektora stabilitāti iespējamā domino efekta gadījumā, kā plānot kredītresursu cenu, kā mēģināt mazināt sekas svarīgāko eksporta tirgu nobrukšanas gadījumā.
Otrs loks saistās ar pirktspējas kāpumu t. s. jaunattīstības valstīs, kas nozīmē, ka pārredzamā nākotnē resursu, preču cenas tikai palielināsies, kas savukārt ietekmē inflāciju, ražošanas izmaksu līmeni Latvijā. Nav šaubu, ka mēs nevaram ietekmēt Ķīnā vai Indijā notiekošo, tomēr mēs vismaz varam sagatavoties - dažādojot energobilanci, inventarizējot rūpniecību ar mērķi saprast, kuras nozares potenciāli ir elastīgākas (un attiecīgi tās atbalstot), modelējot, kā importēto cenu un izmaksu inflāciju bremzēt ar nodokļu un konkurences politikas palīdzību.
Mēs varam apspriest ekonomiskās politikas veidus, kādus izmanto citas nelielas, grūtībās nonākušas valstis. Piemēram, interesanta lasāmviela ir šomēnes SVF publicētais (t. sk. Fonda mājaslapā) pētījums par Īslandes nodokļu politiku. Kādas atlaides viņi dod ārvalstu investoriem, kā strādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm utt. - valstis, kuras iebraukušas auzās tikpat dziļi kā mēs, var daudz ko iemācīt, un tā nebūs bezjēdzīga bagātu valstu statistikas piesaukšana.
Jā, tas izklausās garlaicīgi, salīdzinot ar iespēju pabradāt ierastajā retorikas muklājā, kurā svarīgāk ir apspriest personālijas. Tomēr politiķiem nevajadzētu novērtēt par zemu cilvēku nojausmu par pasaulē notiekošo. Attiecīgi spēja uzrādīt kompetenci šajos ekonomikas jautājumos būtu noderīga ne tikai valstij, bet arī vēlētāju balsu zvejotājiem.