Taču tieši šo veselības aprūpes daļu valdība teicās stiprināt, lai cilvēki vairāk ārstētos ambulatori, nevis tieši slimnīcās, kur aprūpe ir vairākas reizes dārgāka.
Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) ziņojumu vērā ņemams iztrūkums šogad ir sagaidāms diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu apmaksā – 10,7 miljoni, kā arī speciālistu un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksā – astoņus miljonus latu VM lūdz piešķirt papildus no valsts budžeta, bet 2,6 miljonus tā atradusi iekšējās rezervēs (tātad kopumā budžeta deficīts speciālistu pakalpojumu apmaksā arī pārsniedz 10 miljonu latu).
Pārstrādes (veikti izmeklējumi un konsultēti pacienti vairāk, nekā ieplānota budžeta nauda) ir praktiski visās programmās. VM ziņojumā dati analizēti par gada trim mēnešiem, uz kuriem balstoties modelēts, cik naudas pietrūks visa gada garumā. Izmeklējumu sadaļā finansiālā izteiksmē vislielākā pārstrāde ir konstatēta laboratoriskajos izmeklējumos, proti, gadam atvēlētais finansējums ir 11,9 miljoni latu, trim mēnešiem līguma summa ir 2,98 miljoni latu, taču darbs paveikts jau par 4,09 miljoniem latu. VM secina, ka līdz gada beigām pietrūks vismaz 4,4 miljonu latu. Procentuāli vislielākā novirze no plānotā ir mammogrāfijas izmeklējumos – par 67% palielinājies veikto izmeklējumu skaits, nekā plānots. To var uzskatīt par pozitīvu ziņu, jo arvien vairāk sieviešu veic šo krūts vēža diagnostikas izmeklējumu, lai laikus atklātu iespējamo saslimšanu. Vēl no izmeklējumiem būtiski vairāk, nekā plānots, veikti rentgena izmeklējumi un datortomogrāfija.
Tomēr, skatoties pagājušā gada VM ziņojumu (starp citu, valdībā to skatīja tieši pirms gada jūlijā), jāsecina, ka izmeklējumu skaita pieaugums nav saistīts ar būtisku saslimstības pieaugumu vai līdzīgiem iemesliem. Skaidrojums ir vienkāršs: ne pagājušajā gadā, ne šogad, plānojot veselības aprūpes budžetu, nav iedalīts tik naudas, cik vajadzētu, bet bāzes izdevumos arvien tiek ņemts par pamatu samazinātais finansējums. Tas rada pamatu tam, ka katru gadu jālūdz papildu nauda.
Nepietiekams finansējums ir arī dienas stacionāriem un speciālistu pakalpojumiem. Dienas stacionāri veikuši darbu par 24% vairāk, nekā ir bijis finansējums, tāpēc gadā tam pietrūks 6,2 miljoni latu. Ievērojami vairāk sniegti ķirurģiskie pakalpojumi dienas stacionārā (visvairāk virs normas darbs paveikts ginekoloģijā, otolaringoloģijā bērniem, traumatoloģijā). Arī staru terapijā nepietiek naudas – papildus būs nepieciešams vismaz miljons latu. Savukārt speciālistu vidū visvairāk naudas pārtērēts pediatrijā, hematoloģijā, kam seko narkologi un urologi.
Tomēr VM ziņojumā par izmeklējumu skaitu minēts, ka pediatrijā tas samazinājies par 40%, uroloģijā – par 30% utt. Nav teikts, kāpēc radusies tāda situācija un kāds ir skaidrojums naudas pārtēriņam un konsultāciju skaita samazinājumam vienlaikus (VM min, ka speciālisti, iespējams, sūtījuši uz dārgākiem izmeklējumiem, bet pacientu skaits mazāks, taču Nacionālais veselības dienests atzīst, ka līguma summa jau gada sākumā noteikta un to par vienu konsultāciju nevar pēkšņi mainīt). Jāatgādina, ka ziņojumu VM nemaz negrasījās publiskot, tāpēc pagaidām arī nav sīkāku komentāru.
Interesants ir minētais fakts par psihiatrisko slimnieku ārstēšanu dienas stacionārā, kur atvēlētais gada finansējums ir 34 lati, trim mēnešiem 9 lati, tomēr reāli izlietoti 645 lati, kas procentuāli rada vislielāko – 7067% (!) pieaugumu. Taču datos par izmeklējumu skaitu minēts, ka faktiski trijos mēnešos nav veikts neviens izmeklējums. VM speciāliste Egita Pole paskaidro, ka tas ir saistīts ar to, ka šos pakalpojumus vispār sniedz no sociālās drošības tīkla, tāpēc tiem šajā finansējuma sadaļā nemaz nebija jābūt. Savukārt uz citiem neskaidriem jautājumiem atbildes sola Nacionālais veselības dienests, kura speciālisti gatavojuši skaitļus ziņojuma tabulām.