Lietuvas pierobežā, Rubā, no neveiksmēm sargā Reņģes muižas pils gari
Maizes svētība ceļam
Neticīgie tikai pasmīnēs, bet Reņģes muižā ierīkotās Rubas skolas iemītnieki nekad nedarīs pāri nevienai vardītei, kas lēkā ap vairāk nekā 100 gadu veco muižas pili Saldus rajona Rubas pagastā pašā Lietuvas pierobežā. Viņi tic, ka Nolkenu ģimenes meita Juta, kura, apprecot zemākas kārtas pārstāvi, atstāta bez mantojuma, naktī pārvēršas par vardīti un nāk apraudzīt savus īpašumus. Viņa ir klāt arī tajās īpašajās reizēs, kad skolas saimniece pils pagrabā iekurina lielo maizes krāsni, kas nepārmūrēta darbojas kopš baronu laikiem. Krāsni kurina, lai ceptu maizi svētku reizē — absolventu salidojumā, skolas jubilejā, izlaidumā. "Pirms sešiem gadiem, kad pēc ilgāka pārtraukuma atkal iekurinājām krāsni, aizsākām jaunu tradīciju — izlaidumā katra absolventa ģimenei pasniedzam ceļamaizi, skolas saimnieces ceptu maizes kukulīti. Zināšanas, prasmes un mīlestību bērniem esam devuši deviņus gadus, bet, palaižot pasaulē, pasniedzam šo īpašo dāvanu," stāsta Rubas pamatskolas direktore Inita Volberga.
Ritu, kura maizi absolventiem cep, izmantojot no mātes izprasītu recepti, ar skolu saista īpaša saikne. Viņa pati to beigusi, te mācījušies viņas bērni, un tagad šurp atvedušas darba gaitas. "Es zinu, kāda ir sajūta saņemt šo maizes klaipu. To saņēmu dēla izlaidumā. Katru maizes riku no tā griezām ar īpašu pietāti, domājot par skolu, ģimeni un mūsu nākotni," saka Rita.
Šogad rudzu maizes klaipu saņēma 14 jaunieši, kuri tagad dosies tālāk savā dzīvē. Daļa jauno cilvēku dosies uz kādu vidusskolu jaunajā Saldus novadā, kur apvienojusies lielākā daļa Saldus rajona pagastu, arī Ruba. Daudzi iekāps vilcienā un aizbrauks uz Rīgu, iespējams, uz neatgriešanos. Inita gan piebilst, ka daži tomēr atgriežas un lielisks piemērs tam ir skola — te strādā vairāki tās absolventi. "Vispār cilvēkiem patīk dzīvot Rubā, jo mums nav tukšu māju ar izdauzītiem logiem. Ja uz šejieni gribētu pārcelties kāda jauna ģimene, trūktu mitekļa, ko ierādīt, pašvaldībā reģistrēta pat dzīvokļu rinda," saka Rita. "Paldies, ka mums vēl ir dzelzceļš Reņģe—Rīga, kas vīriem dod darbu un ir ērts transporta līdzeklis nokļūšanai darbā lielākās apdzīvotās vietās, taču tas ir arī ceļš, kas aizved projām mūsu bērnus," piebilst Inita.
Spoku vietā dabū sievu
Šīs puses attīstību varētu veicināt tūrisms, te ir daudz ko redzēt, taču pagastā nav neviena, kas varētu ceļotājiem piedāvāt atpūtu, naktsmājas. Reņģes muiža iekļauta akcijas Apceļo Latvijas pilis sarakstā, un tūristi, neraugoties uz slikto un tālo lauku ceļu, brauc uz šejieni, jo skolas darbinieki ne tikai atklāj visus vēstures noslēpumus, bet piedāvā sastapties ar pils spoku. Savulaik te rīkoti spoku festivāli, taču pēc kāda starpgadījuma to organizēšana pārtraukta. Taču Inita stāsta, ka Reņģes muižas pils spoks ir labvēlīgi noskaņots un nevienam pāri nedara, tāpēc vietējie īpaši sargā pils garus. Pirms vairākiem gadiem pilī ieradušies spoku mednieki, lai fiksētu pārdabiskas parādības. Taču pagasta iedzīvotāji sacēluši nemieru un uzstājuši, lai atbraucēji pils spokus liekot mierā. Vienīgais spoku mednieku ķēriens esot bijis tas, ka viens no viņiem Rubā ticis pie sievas.
Rubas pagasts — Saldus rajona tālākais punkts — ir mežu ieskauts, un arī tas ir viens no vietējo ienākumu avotiem — cilvēkus baro sēnes un ogas. Rita prāto, ka šogad dižķibeles dēļ ogotāju un sēņotāju varētu būt krietni vairāk nekā citus gadus.
Sapnis — kopīgi projekti
I.Volbergas sapnis ir kopā ar Rubas pamatskolai līdzās esošo valsts finansēto Rubas speciālo internātskolu īstenot kopīgu projektu par tāda izglītības centra izveidi, kurā katrs bērns var iegūt sev piemērotāko izglītību. Patlaban Rubas pamatskola ir viena no retajām vispārizglītojošajām skolām valstī ar profesionālo ievirzi mākslā. Skolas telpās izvietotie bērnu darbi lieliski sader ar krāšņo interjeru, kas daudzviet pilī saglabājies simt un vairāk gadu. Apgūt zināšanas gan te var tikai vietējie bērni, jo skolā nav internāta un nevar uzņemt audzēkņus no tālākām vietām. Taču pamatskola ir gatava sadarboties ar kaimiņu skolu, kurā internāts ir un kurā varētu īstenot arī citas profesionālās izglītības programmas, jo ne visiem interesē un padodas māksla. Par pašu skolas pastāvēšanu direktorei bažu nav, jo skolā esot laba aura un to allaž pavadījusi veiksme. Viņa izrēķinājusi, ka izdzīvos — ne ar glanci, pieticīgi, bet izdzīvos. Taču, vai izdosies īstenot iecerēto sadarbības projektu, atkarīgs gan no Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta, gan no jaunās Saldus novada domes, kurā gan Rubas pagasts nav pārstāvēts, jo līdzšinējā pagasta vadītāja nekandidēja, bet pārējiem kandidātiem no Rubas domē iekļūt neizdevās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.