Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Likumprojektu par partiju finansējuma palielināšanu sola apstrīdēt ST

Ja Saeima nākamnedēļ galīgajā lasījumā līdz šim atbalstītajā redakcijā akceptēs grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz daudzkārtīgu valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām, likums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā (ST), šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā solīja organizācijas Pro Bono Publico līdzdibinātāja, valdes locekle Kristīna Blumberga.

Blumberga, kura uz komisijas sēdi bija ieradusies kā portālā "Manabalss.lv" ievietotā kolektīvā iesnieguma pārstāve, uzsvēra, ka izstrādātais likumprojekts diskriminē reģionālās partijas, jo tām būs grūtības iegūt valsts budžeta finansējumu. Viņasprāt, likumprojektā ir saskatāmi konstitucionāli pārkāpumi.

Līdztekus tiem ST uzmanība tiks vērsta arī uz deputātu atbildību likumdošanas procedūras neievērošanā.

Blumberga pauda, ka kontekstā ar likumprojektu notiekošais ir farss, turklāt parlamenta pozīcija, ignorējot vairāk nekā 12 000 cilvēku pozīciju, ir nepieņemama.

Uzklausot Blumbergas brīdinājumus, komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) turpināja likumprojekta izskatīšanu, vien nosakot: "Es personīgi no tiesām nebaidos."

Kā ziņots, saskaņā ar atjaunoto piedāvājumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam valsts budžeta finansējumu varētu ļaut piešķirt tikai tām partiju politisko organizāciju (partiju) apvienību sastāvā esošām partijām, kas bijušas apvienību sastāvā, startējot Saeimas vēlēšanās.

Iepriekš piecu koalīcijas partiju deputāti iesnieguši grozījumus minētajā likumā, rosinot noteikt, ka politisko organizāciju (partiju) apvienībai, kurai piešķirts valsts finansējums, atļauts to piešķirt tās sastāvā esošajām politiskajām organizācijām (partijām), ja tās bijušas minētās apvienības sastāvā, kandidējot iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Priekšlikumi grozījumiem tāpat paredz, ka valsts budžeta finansējuma maksājumi politiskajām organizācijām tiek veikti divas reizes gadā - līdz 15.janvārim un līdz 15.jūnijam.

Piedāvāts ievērojami samazināt fiziskās personas vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā atļauto dāvinājumu (ziedojumu) summu. Saskaņā ar koalīcijas kopīgo priekšlikumu, tā nevarēs pārsniegt 20 minimālo mēnešalgu apmēru. Patlaban likumā noteikts 50 minimālo mēnešalgu limits.

Saskaņā ar iesniegtajiem priekšlikumiem likuma grozījumiem fizisku personu veikto dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais apmērs partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu (bet ne vairāk kā 5%), nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.

Savukārt partijai, kas ir ievēlēta Saeimā un kurai ir piešķirts valsts budžeta finansējums, fiziskas personas dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas.

Koalīcijas priekšlikumi tāpat paredz, ka līdz 2022.gada 31.decembrim partijas kā arī to apvienības drīkstēs saņemt finansējumu, kas gada laikā nepārsniegs 1950 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru. Minimālajai algai saglabājoties 430 eiro apmērā, politiskās organizācijas gadā varēs saņemt līdz 838 500 eiro.

Kā ziņots, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamā gada būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro. Grozījumi arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Jau iepriekš tika prognozēts, ka galīgajā lasījumā deputāti atbalstīs ievērojami citādāku likumprojektu. Likumprojekta izstrādes gaitā tajā paredzēts iestrādāt arī koalīcijas jaunāko vienošanos par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.

Top komentāri

p
p
Pozitīvākā Atmodas laika ziņa.
VVZ
V
ST sastāvu tieši un netieši nosaka tās pašas partijas, tāpēc neviens nekodīs rokā, kas to baro.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas