No rūpnīcas vārtiem izlīgo ar lūžņiem un ventilatoriem smagi piekrauta automašīna. Pēc neoficiālām ziņām, uzņēmuma vērtīgākās iekārtas ir izvestas uz Ukrainu, bet nav neviena, kas šo informāciju apstiprinātu. Kā vēstī LR Uzņēmumu reģistra dati, vairāk nekā desmit gadu rūpnīcā saimniekojusī Vācijas kompānija Herner Glass šā gada 28.martā 98,5% SIA Lettglas akciju Ls 827 300 vērtībā pārdevusi pirms mēneša nodibinātam Lielbritānijas uzņēmumam Waterford Northeast Limited, kura pārstāvis rūpnīcā nav rādījies. Iepriekšējam vadītājam Harijam Hambloham paraksta tiesības beigušās 1.aprīlī. Tikmēr līvānieši, starp kuriem ir veselas stiklinieku dinastijas, sāpošu sirdi vēro savas rūpnīcas izpostīšanu, bēdīgi nojaušot, ka 120 gadu ilgajai stikla ražošanai Līvānos, iespējams, ir pielikts punkts.
Neražo, algas nemaksā
Lielā stikla ražošanas krāsns Līvānos apdzēsta jau kopš 15.aprīļa, atslēgta elektrība, pārtraukta dabasgāzes piegāde. Parāds par patērēto gāzi, pēc a/s Latvijas gāze sniegtās informācijas, sasniedzis 80 000 latu. Kā informē Nodarbinātības Valsts aģentūras Preiļu rajona filiāles Līvānu sektora vadītāja Antra Štoka, neviens darbinieks oficiāli nav atbrīvots, taču vairāk nekā 40 ir aizgājuši paši un reģistrējušies darba biržā. Pārējie izmantojot atvaļinājumu vai arī ik dienu nākot uz darbu atzīmēties. "Ja atlaidīs oficiāli, nāksies maksāt pabalstu, ērtāk ir pateikt — gaidiet, kad vajadzēs, mēs jūs pasauksim. Cilvēki algu nav saņēmuši kopš februāra, tāpēc baidās kaut ko iebilst. Paši savām rokām sagatavoja iekārtas un aprīkojumu izvešanai, neviens pat neprotestēja," stāsta Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.
Visu iepriekšējo gadu uzņēmums nav maksājis nekustamā īpašuma nodokli, tā parāds pašvaldībai sasniedzis 10 000 latu, tas palicis parādā arī SIA Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecībai 1986,30 latu apjomā.
Jaunā īpašnieka pārstāvis, Waterford Northeast Limited valdes loceklis Haralds Rolfs Linharts, ar kuru domei nav izdevies sazināties, esot atsūtījis uzņēmumam vēstuli, kurā pausts, ka izmaiņas operatīvajā firmas darbībā nenotiks, bet aprīļa beigās būs nepieciešams samazināt (pārtraukt) ražošanu, lai varētu pārstrukturizēt uzņēmumu. Kas tiek domāts ar šo pārstrukturizāciju, neizdevās uzzināt, jo, sazvanīts birojā Londonā, H.R.Linharts nometa klausuli, paziņojot, ka nemaz nav īpašnieks un viņam neesot, par ko runāt.
Strādnieki jūgā
Līvānu stikla ražošanas spožā slava pēdējos gados jau bija krietni paplukusi — pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izveidotā akciju sabiedrība Līvānu stikls 1997.gadā pārstāja darboties. Kā atceras rūpnīcas toreizējais darbinieks Teodors Šteinbergs, toreiz pārsteidzīgs solis bijusi taras ceha darbības likvidācija, taču Krievijas krīzes dēļ liela daļa produkcijas stāvējusi nepārdota. Pēc gada uzņēmuma vadību pārņēmis Amerikas latvietis Imants Bušs, taču neveicies arī viņam. 2001.gadā uzņēmums ar vairāku simtu tūkstošu latu parādiem Latvenergo un Latvijas gāzei tika pasludināts par maksātnespējīgu un par 180 tūkstošiem latu pārdots tā bijušajiem akcionāriem, vācu kompānijai Herner Glass. Līvānu stikls pārtapa par Lettglas un strādāja pēc savu vācu saimnieku pasūtījuma, ražojot lampu abažūrus un akvārijus.
Stikla kausētājs Jānis Vaivods, kurš rūpnīcā nostrādājis 34 gadus un tagad jau pusgadu slimo, stāsta, ka darba apstākļi rūpnīcā pēdējos gados bijuši šausmīgi: "Tur bija elle, bet neviens par to neuztraucās. Stikla kausētājiem darbs nepārtraukti saistās ar indīgajām ķimikālijām, piemēram, arsēnu, bet strādnieki turpat pie krāsnīm bija spiesti ieturēt pusdienas. Padomju laikos saņēmām pienu par kaitīgu darbu, bet tagad par to neviens pat nerunāja. Samazināja algas, darbinieki vairs nebija ieinteresēti strādāt. Viss, ko mēs no pārvaldnieka Hambloha dzirdējām, bija uzkliedzieni: "Ja skazatj, ja hotetj, rabotatj!" Viņš nostājās ceha vidū, iespieda rokas sānos, košļāja gumiju un blenza, kā cilvēki strādā."
Muzeju izvest neļaus
"Atslēgas ir pie manis, neatdošu," strikti nosaka ilggadējā Līvānu stikla muzeja vadītāja Natālija Stivriška. Viņa ir stingri apņēmusies nosargāt stikla rūpnīcas pēdējo lielāko vērtību, stikla muzeja kolekciju, kurā vecākie eksponāti saglabājušies vēl no cara laikiem. Kā izrādās, muzejam nemaz nav bijis oficiālā statusa, tomēr tas kļuvis par populārāko tūrisma objektu Līvānos, ko vēlējušies aplūkot ļoti daudz ekskursantu. Novada pašvaldība nolēmusi saglabāt muzeju, taču situāciju sarežģījot tas, ka stikla kolekcija ir SIA Lettglas privātīpašums. Iepriekšējais pārvaldnieks H.Hamblohs, kurš par muzeju interesējies maz, sarunā ar domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu izteicies, ka varētu šo kolekciju atdot pašvaldībai par nekustamā īpašuma nodokļa parādu, taču rakstiski tas nekur nav ticis apstiprināts. "Ja situācija nonāks līdz muzeja izvešanai, mēs aicināsim iedzīvotājus rīkot protesta akcijas un veidosim cilvēku dzīvo ķēdi muzeja aizsardzībai," uzsver A.Vaivods.
Rūpnīca nogremdēta
Līvānos satiktie iedzīvotāji domā, ka vācu kompānija tīšām nogremdējusi rūpnīcu, izmantojot Latvijas likumdošanas nepilnības un valdības vienaldzību, turklāt, iespējams, rūpnīca ir tikusi pārdota fiktīvai firmai. Kaut ko līdzīgu par Herner Glass darījumiem Polijā stāstījuši Polijas viesstrādnieki. Tur shēma esot bijusi līdzīga — ātri izsūkt visu, bankrotēt un doties uz citu valsti, kur lētāks darbaspēks. U.Skreivers uzsver, ka rūpnīcas strādnieki bez atalgojuma, visticamāk, nepaliks, jo valstī darbojas Garantiju fonds, kas garantē darbinieku atalgojumu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Uzņēmuma caurlaides telpā satiktie strādnieki Dienai stāstīja, ka pašlaik esot sagatavota prasība par SIA Lettglas maksātnespēju, taču Preiļu rajona tiesa vēl trešdien šādu prasību nebija saņēmusi.
"Ko nozīmē Līvāniem stikla rūpnīcas zaudēšana? Pirmkārt, zūd pilsētas zīmols, jo Līvāni līdz šim bija pazīstami ar saviem stikla izstrādājumiem. Otrkārt, darbu zaudē ap 200 cilvēku, pārsvarā pirmspensijas vecumā, tas būs lielāks slogs mūsu sociālajam budžetam," saka U.Skreivers.