Skan valsts himna, goda vietā stāv Latvijas, Eiropas Savienības un pilsētas karogs, pie sienas piekārts kokā izgrebts valsts ģerbonis. Uz galda novietotajā piecžuburu svečturī deg sarkanas un baltas sveces. Pēc ceremonijas vadītāja uzrunas jaunie pilsoņi pieceļas, dod solījumu un apliecina to ar parakstu. Tā kā naturalizācijas pārbaudījumi jau nokārtoti, jāsagaida vien Ministru kabineta lēmums un var doties pēc jaunās pases ar bordo krāsas vākiem.
"Es gribu ceļot pa dažādām Eiropas valstīm," savu lēmumu kļūt par Latvijas pilsoni Latgales reģionālajai televīzijai skaidro daugavpilietis Vladislavs, kuram paticis, ka uzticības solījums jādod publiski, - tas vairojot lepnumu par Latviju. Pats naturalizācijas process jaunajam vīrietim neesot šķitis grūts: "Ja proti latviešu valodu, viss ir ļoti viegli." Savukārt Nikolajs par pilsoni kļuva, jo vēlējies būt "tuvāk" sievai un bērniem: "Viņi ir pilsoņi un priekš kam man bērniem jāskaidro, kāpēc man ir citas krāsas pase? Vienkāršāk ir atnākt un visu nokārtot."
Līdzīgās ceremonijās visā valstī piedalījušies jau vairāki desmiti jauno Latvijas pilsoņu. Šis ir pirmais gads, kad personām, kas Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas naturalizācijas kārtībā, solījums par uzticību Latvijas Republikai jādod un jāparaksta svinīgā ceremonijā. To nosaka grozījumi Pilsonības likumā, kas spēkā stājās pērn oktobrī.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet pirmdienas, 12.maija, laikrakstā Diena!