Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs nesaskata nepieciešamību rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas

Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš nesaskata nepieciešamību rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas, liecina trešdien Kļaviņa paustais žurnālistiem.

Viņš norādīja, ka sasaukt Satversmes sapulci, lai rīkotu atkārtotas rektora vēlēšanas, var gadījumos, kad notikušas kādas prettiesiskas darbības, piemēram, kļūda balsu skaitīšanā vai citas. Šī iemesla dēļ Kļaviņš uzskata, ka iespēja organizēt jaunas vēlēšanas nepastāv.

Pēc Kļaviņa paustā, liela daļa kolēģu nav apmierināti ar vēlēšanu rezultātu, tāpēc iecerēts mācībspēkam skaidrot Satversmes sapulces lēmumu. Viņš gan neizprotot kolēģu argumentus, ar kuriem tiek pausts, ka vēlēšanas nav notikušas leģitīmi.

Vienlaikus Kļaviņš norādīja - ja pierādīsies, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, interpretējot vēlēšanu rezultātu, viņš atkāpsies no Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata.

LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēs LU rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām, mikroblogošanas vietnē Twitter norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa uzsvēra, ka tas tiks darīts, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par neskaidrībām saistībā ar LU rektora vēlēšanām, kas notikušas pagājušās nedēļas beigās.

Ministrija "rūpīgi izvērtēs" minēto, pirms valdībā iesniegt rīkojuma projektu par LU rektora Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu amatā.

Kļaviņš aģentūrai LETA skaidroja, ka LU Satversmes sapulces darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Saeimā apstiprinātā universitātes satversme, uz tās pamata izdotais Satversmes sapulces nolikums, kā arī Senāta sagatavotais un Satversmes sapulces izdotais Satversmes sapulces reglaments. Šis reglaments bija pieejams Satversmes sapulces dalībniekiem ne vēlāk kā nedēļu pirms Satversmes sapulces norises dienas, kā to paredz Satversmes sapulces nolikums.

Satversmes sapulces nolikums pēdējoreiz akceptēts 2018. gadā. Citi iekšējie normatīvie akti lietu neregulē, tos Senāts nenosūtīja Satversmes sapulces dalībniekiem, turklāt gan akceptējot reglamentu, gan dienas kārtības norisē nevienam Satversmes sapulces loceklim nebija iebildumu pret reglamentu un tā izpildi, norādīja Kļaviņš.

Kļaviņš skaidroja, ka Satversmes sapulces nolikums paredz vienādu balsu vairākuma jēdzienu gan rektora, gan Senāta, gan akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās. Ievēlēts ir visvairāk balsu saņēmušais kandidāts vai kandidāti, ja vakances ir vairākas. Senāta akadēmiskā personāla vēlēšanās ir ievēlēti arī kandidāti, kas saņēmuši, piemēram, 93 vai 74 balsis, no 187 vēlēšanu biļeteniem, kas ir mazāk nekā puse. Visiem klātesošajiem satversmes sapulces dalībniekiem tās norises laikā iebildumu par nolikumu, procedūru un priekšsēdētāja paziņojumiem par sapulces lemto nebija, tos klātesošie pieņēma bez iebildumiem, uzsvēra LU pārstāvis.

Viņš pauda, ka Senāta nolikums, ko pieņēmusi Satversmes sapulce, paredz Senāta pienākumu organizēt vēlēšanas, bet neparedz iespējas Senātam lemt par balsošanas procedūru vēlēšanās, tāpat kā Ministru kabinets nevar noteikt Valsts prezidenta un citu amatpersonu vēlēšanu procedūru Saeimā. Līdz ar to senatori un rektors ir ievēlēti, secinājis Kļaviņš.

LU rektors Indriķis Muižnieks ir pārliecināts, ka šajā pagājušajā nedēļā viņš universitātes vadībā atkārtoti ievēlēts leģitīmi.

Muižnieks aģentūrai LETA skaidroja, ka, pamatojoties uz LU Satversmes sapulces nolikumu, būtiski ir saprast, ka vēlēšanās notiek balsojums "par" nevis "pret" kandidātu. Tas nozīmē, ka, lai tiktu ievēlēts, vienam rektora amata kandidātam jāsaņem lielāks balsu skaits nekā otram amata pretendentam.

Muižnieks atzina, ka ar LU Juridisko fakultāti, kas apsver iespēju apstrīdēt rektora vēlēšanu rezultātus, ir runāts. Fakultāte solījusi sagatavot iesniegumu, kurā formulēti jautājumi, uz kuru pamata apšaubāmi vēlēšanu rezultāti.

LU rektors norādīja, ka augstskolas rektora vēlēšanu kampaņā bijis daudz negatīvā, tāpēc sasniegtais rezultāts vēlēšanās esot vērtējams kā labs. "Šajā vēlēšanu visā procesā bija skaidri redzama ne tikai akadēmiska, bet arī citu ārēju interešu pārstāvība. Man tas likās grūti izprotami," teica Muižnieks.

Kā ziņots, piektdien LU Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Muižnieks. Kopumā no 300 LU Satversmes sapulces dalībniekiem reģistrējās un balsoja 286 dalībnieki. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Pret Muižnieku balsoja 143 dalībnieki.

Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Top komentāri

Liepnieks
L
Neskatoties uz to, ka Latvijas Universitāte ir liela, nozīmīga un bagāta organizācija, tās rektora vēlēšanas līdz šim parasti ir noritējušas salīdzinoši mierīgi, raisot apmēram tādas pat līmeņa kaislības, kā Latvijas Volejbola federācijas vadības maiņa, bet tālu atpaliekot no kaislībām ap Futbola federācijas vadību. Šonedēļ tas ir mainījies, turklāt cēloņi tam ir īsta medusmaize politisko un ekonomisko aizkulišu vērotājiem. Kas tad ir noticis? Sākās viss ar to, ka Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš nolēma pārdot savu tobrīd nevainojamo reputāciju “Olainfarm” mantinieku un ar tiem saistītu cilvēku grupai, pieņemot priekšlikumu kļūt par “Olainfarm” padomes priekšsēdētāju. Pati procedūra, kas notika pie “Olainfarm” ēkas novietotā autobusiņā, šobrīd tiek apstrīdētā tiesā, tiek saukta par reiderismu, bet toreiz šīs varas pārņemšanas organizētājiem vienkārši bija nepieciešams kāds ar labu reputāciju, ko iecelt padomes priekšsēdē
Juris Katlaps
J
Galvenais ir tikt ārā no ūdens nesamērcētam...
Olivers
O
Nu ko, lai saka, bet ceturtdien, 6. jūnijā notiks LU Satversmes Sapulces ārkārtas sēde. Tad jau redzēs kuros vārtos paliks bumba.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas