ECB vēlas, lai tiktu atjaunotas Rimšēviča pilnvaras pieņemt lēmumus par eirozonas monetārās politikas jautājumiem un banku uzraudzību, iespējamais izņēmums varētu būt banku uzraudzības jautājumi, kas saistīti ar Latviju, raksta Reuters.
ECB pārstāvji tiesā norādījuši, ka Rimšēviča nepiedalīšanās ECB padomes sēdēs var apdraudēt ECB reputāciju, kaitēt tās neatkarībai un kavēt lēmumu pieņemšanu, jo, tā kā Rimšēvičs padomes sēdēs nepiedalās, Latvija ir bez balsstiesībām.
Latvijas advokāti tiesas sēdē norādījuši, ka, pēc Latvijas likumiem, Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja ir viņa vietniece Zoja Razmusa, un viņa kā novērotāja piedalījusies ECB sanāksmēs arī pirms Rimšēviča aizturēšanas, līdz ar to nevajadzētu rasties jautājumam par juridisko pēctecību, vēsta Reuters.
Tomēr ECB pārstāvji šos argumentus noraidījuši, sakot, ka nacionālā likumdošana nevar būt augstāka par ES tiesību normām attiecībā uz dalību ECB padomē.
Šī bija pirmā ES Tiesas sēde, kurā tika izskatīta lieta par Rimšēvičam noteikto aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Pagaidām nav zināms, kad tiks paziņots tiesas spriedums.
Jau ziņots, ka Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Rimšēvičam, kurš uz neilgu laiku tika aizturēts, ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Maija beigās viņam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par ABLV Bank darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un Norvik banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar Trasta komercbanku, ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē norādīja, ka nav vainīgs un tāpēc arī neatkāpties no amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.
Tāpat Rimšēvičs Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski. Arī ECB ir lūgusi ES Tiesu dot slēdzienu Rimšēviča lietā.
Aģentūra AP februāra vidū publicēja rakstu, kurā Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Tāpat rakstā bija vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam bija pievienota arī fotogrāfija, kas it kā uzņemta 2010.gadā.
Rimšēvičs vēlāk preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. "Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs gan žurnālistiem atzina, ka divas reizes ir bijis Kamčatkā makšķerēt lašus, nevis medīt.
"Rimšēviča kungs faktu par braukšanu uz Krieviju nav slēpis. Ko viņš tur ir darījis, pie kura galda sēdējis, tas ir viens no pamatiem, kādēļ ir uzsākta pārbaude, kurai ir jābeidzas ar vienu no diviem lēmumiem - vai nu darbs ar valsts noslēpumu ir liegts, vai tas lēmums paliek spēkā," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" februārī atzina SAB direktors Jānis Maizītis.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Temīda