Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Mūžībā devies valodnieks, terminologs un tulkotājs Lauzis

Šā gada 18.oktobrī mūžībā devies valodnieks, terminologs un tulkotājs Aldis Lauzis, aģentūru LETA informēja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa.

Viņa devums latviešu valodas sintakses attīstībā, terminoloģijā un tulkojumjomā ir neatsverams. Lauža valodiskā izjūta, mīlestība pret latviešu valodu un tās kopšanu bija apbrīnojama un kalpoja par paraugu valodniekiem un jebkuram latviešu valodas lietotājam. Viņa devums latviešu valodas terminoloģijā un valodas kopšanā atrodas ārpus konkurences, uzsver RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

Lauzis dzimis 1939.gada 11.jūlijā Valkas apriņķa Trapenes pagastā. 1962.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras specialitāti. Viņš bijis žurnāla "Zinātne un Tehnika" redaktors (1962-1968), izdevniecības "Zinātne" populārzinātniskās literatūras redakcijas vadītājs, galvenā redaktora vietnieks (1978-1993), žurnāla "Atklājums" redaktors, Galvenās enciklopēdiju redakcijas speciālredaktors terminoloģijā (1978-1987), redaktors AS "SWH informatīvās sistēmas" (1993-1996).

Kopš 1975.gada Lauzis bijis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas plēnuma loceklis, kopš 1992.gada Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas loceklis. Kopš 2005.gada viņš strādājis kā Standartizācijas tehniskās komisijas eksperts, bijis Žurnālistu savienības un LZA Valodas un literatūras institūta kopizdevuma "Konsultants: palīglīdzeklis valodas praksē" redakcijas kolēģijas loceklis, sabiedriskā kārta organizējis un vadījis Latvijas izdevniecību redaktoru kursus, Žurnālistu savienības Valodas kultūras sekciju.

Lauža raksti par terminoloģijas un valodas kopšanas jautājumiem publicēti daudzos preses izdevumos un valodnieku rakstu krājumos.

Jau no 2000.gadu sākuma Lauzis bija arī RLB Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās sabiedriskās akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" žūrijas komisijā.

Viņa tulkotajā Hansa Seljes darbā "Mana mūža stress" (1983), kura izdošana PSRS bija nevēlama un tika kavēta, ir rindas: "Nebūvēt daudz mazu savrupu ēku [..], ja ir iespēja uzcelt vienu lielu katedrāli".

"Pateicība Lauzim par viņa neatsveramo ieguldījumu latviešu valodas un valodniecības attīstībā, kas ir lielā katedrāle, ko viņš uzcēlis mums visiem! Vēlam Dieva mieru mūsu valodas sargam un kopējam. Piederīgiem un tuviniekiem - vissirsnīgākā līdzjūtība," atvadu vārdos pauž RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

Atvadīšanās no valodnieka, terminologa, tulkotāja un drauga notiks š.g. 25. oktobrī Rīgā, Sv.Marijas Magdalēnas baznīcā pl. 10.00.
Apbedīšana dzimtajā Gaujienā 25. oktobrī pl. 13.00.
 

papildināta pēdējā rindkopa

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas