To paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma aktivitātē "Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts".
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi nepieciešami, lai sekmētu ilgstošo bezdarbnieku, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iekļaušanu darba tirgū, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Liene Užule.
LM norāda, ka iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji. Turklāt palielinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati liecina, ka 2011.gada jūlija beigās ilgāk par gadu nestrādāja 60 071 cilvēks jeb 43,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumos, tostarp turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija, prognozē LM speciālisti.
Atšķirībā no "simtlatnieku" programmas jaunajā pasākumā noteikti citi kritēriji, proti, pašvaldība pati varēs izvērtēt, kurus bezdarbniekus virzīt iesaistei pasākumā. Tāpat, īstenojot sabiedriskos darbus, valstī daļēji atgriezīsies iemaksas sociālajā budžetā, jo tiks veiktas iemaksas bezdarbnieku sociālajai apdrošināšanai.
Pagaidu darba vietas varēs izveidot tikai pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nekropļojot darba tirgu un negatīvi neietekmējot uzņēmējdarbību, uzsver LM.
Plānots, ka bezdarbnieks pasākumā tiks iesaistīts līdz četriem mēnešiem un par paveikto darbu katru mēnesi saņems 100 latus. Tāpat paredzēts segt izdevumus par veselības pārbaudes veikšanu, kā arī par bezdarbnieka apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav priekšlaicīgi pensionējušies un bez darba ir vismaz sešus mēnešus.
Aprēķini liecina, ka ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) un valsts budžeta atbalstu no 2012.gada līdz 2013.gadam pasākuma īstenošanā būtu nepieciešams ieguldīt apmēram 14 miljonus latu. Pasākumu īstenos NVA sadarbībā ar pašvaldībām.
Pašlaik bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, var iesaistīties "simtlatnieku" pasākumā jeb veikt mazkvalificētus darbus pašvaldību izveidotās darba prakses vietās, ik mēnesi saņemot stipendiju 80 latu apmērā.
Veicot pasākuma izvērtējumu, ir secināts, ka pasākuma laikā saņemtā stipendija ir būtisks devums mājsaimniecību budžetā. 67% aptaujāto mājsaimniecību norādījuši, ka pasākums ir ļoti nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomiskās krīzes apstākļos un secināts, ka lielai daļai mājsaimniecību stipendija ir bijis vienīgais iztikas avots. Tāpat pasākums ir finansiāli izdevīgs un pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetu, jo tika sniegts finansiāls atbalsts darba inventāra iegādei un darbu paveikšanai, ko citādos apstākļos nevarētu atļauties veikt.