Ķeguma HES pārstāvji pārliecināti, ka iesprostotie bebri ūdenī var iztikt no zivīm. Bebri gan zivis neēd un ir nolemti nāvei
Kad pavasarī vecāki padzinuši no mājām, jaunu dzīvesvietu meklējumos vairāki pusauga bebri pa straumei laidušies jaunajā dzīvē pa Daugavu, aizpeldējuši pāri Ķeguma HES ūdenskrātuvei, pārkļuvuši pāri slīpajai betonētajai barjerai, un … attapušies "nāves nometnē". Bebri nokļuvuši krijtecē, norobežotā krātuvē. Ja vien šo pāris dienu laikā, kopš Diena divus bebrus no tilta redzēja, tie nav ūdenī nosaluši vai gājuši bojā no bada. Atpakaļceļa brīvībā tiem nav -— barjera ir vairāk nekā pusmetru augsta, un uz tās uzrāpties bebriem nav pa spēkam. Arī sausas vietas šajā "kambarī" nav -— tikai ūdens. Ķeguma HES vadību dzīvnieku tiesību sargi par šo problēmu informēja jau pagājušajā nedēļā, sekoja atbilde — "novērsīsim problēmu", taču novērsts nekas nav.
Par bebru nelaimi ĶegumuaHES krātuvē Dienai ziņoja vietējie iedzīvotāji. Vēl pirms neilga laika tur redzēti četri bebri, Diena trešdienas vakarā redzēja vien divus. "Kad bebrus tur ieraudzīju, man palika ļoti neomulīgi ap dūšu. Trakākais jau tas, ka viņiem tur nav nevienas sausas vietiņas. Cik viņi ilgi tur izdzīvos…" saka Anita. Krātuves sienā ir trīsstūra formas izvirzījums — betona platforma, uz tās viņa vēl pagājušajā nedēļā redzējusi bebrus. Tobrīd bebri tur stāvējuši līdz vēderam ūdenī. Kad Diena ieradās pie Ķegumu HES, ūdens līmenis bija krātuvē krities, sausā vieta palikusi bebriem neaizsniedza, palikusi apmēram 20, 30 centimetru virs ūdens. Atlicis tikai ūdens. Bebriem ēst pat ļoti gribas, novēroja Diena. Kāda bebru labvēļa ūdenī samesto koka mizu un šķilu druskas abi bebri kāri tvēra mutē.
Ceturtdien sazvanīts, Ķeguma HES vadītājs Aigars Rozentāls Dienai sacīja — krijtecē nokļuvušie bebri "piesakoties" ik pavasari. Šogad problēma jau esot novērsta, HES darbinieki esot jau pirms laika uzlikuši konstrukciju no dēļiem, lai bebri izkļūtu ārā, otrpus barjerai. Uzzinājis, ka šādu konstrukciju tur nav, A.Rozentāls samulst — pats to neesot savām acīm redzējis. Tomēr viņš ir pārliecināts: "krijtecē ir silts ūdens, bebri tur jūtas komfortabli. Pa restēm cauri iet zivis, tiem ir ko ēst." Tiesa, bebri zivis neēd, tie ir pārliecināti veģetārieši, kas barojas ar zariem un citiem augu valsts produktiem. Pēcāk A.Rozentāls teic, ka bebri jau kaut kā visdrīzāk tiekot ārā no krātuves, jo neviens tur nepaliekot. Kā tieši, viņš nezinot. A.Rozentāls norāda — iepriekš HES vadība esot centusies risināt problēmu — pat uzpludinājusi ūdeni, lai bebri tiekot ārā, bet bebri nelīduši. Par tehniskiem risinājumiem, kā padarīt krātuvi bebriem nepieejamu, HES vadība pagaidām vēl nedomā. Krātuvē iekļuvušos bebrus glābējiem nebūs iespējams izglābt, saka A.Rozentāls.
"Ja dzīvnieki ir atstāti bezpalīdzīgā stāvoklī, tie neatrodas dabiskajā vidē un tiem nav pieejama barība, tas viennozīmīgi ir Dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpums," saka Laura Karnīte, nevalstiskās organizācijas Dzīvnieku SOS valdes priekšsēdētāja. Pēc vietējo iedzīvotāju zvaniem Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome esot spriedusi par šo jautājumi, padome sazinājusies ar HES vadību. Tā solījusies problēmu novērst. "Par šīs problēmas risinājumu ir atbildīgs pats HES, jo tas notiek tā teritorijā. Tam ir jāpiesaista ne tikai glābēji, lai izglābtu krātuvē nokļuvušos bebrus, bet arī jānovērš šī problēma nākotnē," saka padomes priekšsēdētāja Solvita Vība.
Diena par Ķeguma HES bebriem ceturtdien arī sazinājās ar Valsts meža dienesta medību daļas vietnieku Jāni Ozoliņu. "Ja bebri nevar izkļūt ārā un atliek tikai peldēt, nekas labs nav gaidāms. Tiem ūdenī samirkst kažoks, tie aizies bojā, jo īpaši, ja vēl nav barības," viņš saka. Pēc sarunas ar Dienu viņš uzreiz sazinājās ar Rīgas—Ogres virsmežniecības darbiniekiem. "Viņi solīja iesaistīties problēmas risināšanā. Ļoti negatīvi ir tas, ka šī, izrādās, ir jau sena problēma, kuru neviens nav centies risināt, tā taču ir novēršama. Nedrīkst taču mocīt dzīvniekus, tad jau humānāk tos iekritušos bebrus būtu nošaut," saka J.Ozoliņš.