Priekos neviens nezina, kur tas Sarkanais Krusts atrodas, bet tad, kad sāp, tad atrod," īsi nosaka Sholastika, kas Sarkanajā Krustā strādā kopš 1973.gada, bet pēdējos vairāk nekā 20 gadus ir Ludzas nodaļas priekšsēdētāja. Patlaban arī kareivīgā Sholastika jeb Olgas tante, kā to dēvē ludzānieši, ir izmisusi, jo lūdzēju ir vairāk, nekā viņa spēj palīdzēt. "Te nesen dzirdēju, ka runā, ka Olga ir miļjonerša. Ja man būtu tas miljons! Es taču te vispār strādāju bez algas," rūgti pasmaida Sholastika. Gaida kā Dieviņu Sholastikas Maksimenkovas kabinetā uz galda ir daudz vēstuļu ar lūgumiem, nepārtraukti zvana telefons. Uz Sarkanā Krusta komiteju nāk cilvēki, kuriem nepieciešama nauda smagai operācijai, nāk sūdzēties par ierēdņu un dakteru neatsaucību, raksta no ieslodzījumu vietām. Pirmajā stāvā iekārtota istabiņa medmāsai, kura bez maksas pieņem pacientus, izmēra asinsspiedienu, parunājas. Daudziem jau no tā vien paliek vieglāk. Žēlsirdīgās māsas jeb, pareizāk sakot, medmāsa un medbrālis, pensionētie mediķi Regīna Gailāne un Eduards Riekstiņš, ik dienas apmeklē arī vecos un vientuļos cilvēkus mājās. Trīspadsmit gadu viņiem atalgojumu maksāja Ludzas SK Zviedrijas partneri, taču tagad šī palīdzība ir beigusies. Zviedru draugi esot brīnījušies, ka pašu valdība esot tik neatsaucīga. "Rīgā pateica — ja nav naudas, tad likvidējiet šo dienestu. Bet man roka neceļas to darīt, jo tie vecīši mūsu darbiniekus gaida kā Dieviņu. Tagad vadām pirmās palīdzības kursus, nopelnām kādu naudiņu un samaksājam katram 130, uz rokas sanāk 90 latu. Ideāli būtu, ja valsts no mums pasūtītu šos pakalpojumus," noplāta rokas Sholastika. SK komitejā izveidots arī neliels veikaliņš un tehnisko palīglīdzekļu nomas punkts. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību izveidotajā darbavietā invalīdiem pieņemtā grāmatvede savedusi kārtībā finanšu saimniecību, taču naudas visiem mērķiem tāpat nepietiek. Bērni klīst apkārt Vēl lielāka sāpe Sholastikai ir pirms septiņiem gadiem ar ES Phare Access programmas palīdzību izveidotais Ģimenes atbalsta centrs, kas sniedza atbalstu vairāk nekā 103 trūcīgo un problēmu ģimeņu bērniem. Tagad centra telpas ir slēgtas, jo nauda ir beigusies, bet pašvaldībai trūkst līdzekļu centra uzturēšanai. "Vēl kādu laiku centāmies to vilkt paši, jo bija ziedojumi tieši bērnu ēdināšanai. Pašas nesām no mājām kartupeļus, dārzeņus, ekonomējām naudu, taču tagad viss beidzies. Tie bija ap 40 bērnu, tagad staigā apkārt pa pilsētu, nav kur palikt, vismaz varētu ienākt paspēlēties, siltu tēju padzert." Sholastika ir aplēsusi, ka bērnu ēdināšanai vajadzētu apmēram 200 latu mēnesī, tāpēc tagad nolēmusi griezties visos medijos, lai aicinātu atsaukties bijušos ludzāniešus, kuri ir tikuši pie turības, lai ziedotu kādu artavu Sarkanā Krusta mērķprogrammām. Ziedojumu kontu var atrast Sarkanā Krusta mājaslapā. Sholastika atzīst, ka cilvēki ir atsaucīgi, taču mīkstākas sirdis esot tiem, kuriem pašiem nemaz nav tik liela rocība. Gadoties arī traģiski un kuriozi gadījumi. "Te nesen viena sieviete bija atnākusi, dod pasi, lai aizdodam naudu, iedot ārstam kukuli, citādi viņas tuvinieku neārstē. Bet viņam vēzis trešajā stadijā, dakteri vienkārši met līkumu. Bet nedrīkst tā. Mūsu Sarkanais Krusts cilvēku pavada no dzimšanas līdz nāvei. Palīdzam jaunajām māmiņām bērnus apkopt, palīdzam arī nelaiķi apģērbt, apglabāt.
Nelaimē meklē Sarkano Krustu
Latvijas Sarkanā Krusta Ludzas komitejas mītne Latgales ielā 129 nedaudz atgādina armijas štābu, bet tā saimniece Sholastika Maksimenkova armijas komandieri, kas ik mirkli ir gatavs izšķirošajai kaujai. Nelielajā divstāvu namā netālu no tirgus vienmēr ir daudz ļaužu. "Pie mums jau nāk tad, kad grūti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.