Līdz ar Pleša ievēlēšanu tā dēvēto mīksto mandātu, visticamāk, iegūs tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše, kurš tāpat kā Plešs pārstāv A/P ietilpstošo partiju Latvijas attīstībai (LA). Par Bikši vēl jālemj Saeimai. Arī eksministrs, tagad Saeimas deputāts Pūce pārstāv LA. Savukārt Dace Bluķe (A/P, Kustība Par!), kura zaudēja vietu parlamentā, Pūcem atgriežoties Saeimā, turpmāk būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāre – šos pienākumus līdz šim pildīja Plešs. Viņš arī vadīja Saeimas ATR komisiju un strādāja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Iepriekš minēto rokāžu dēļ mainīsies parlamenta komisiju sastāvi. Taču jaunā ministra biroju veidos liela daļa Pūces cilvēku. Biroju arī turpmāk vadīs Laila Spaliņa, bet padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos būs Madars Lasmanis, padomnieks juridiskajos jautājumos – Valdis Verners, padomnieks digitālās dienaskārtības jautājumos – Rolands Strazdiņš. Arī Agnese Vārpiņa turpmāk būs ministra preses sekretāre, taču jaunajam ministram būs vēl viens padomnieks komunikācijas jautājumos – Miks Strazdiņš. Komanda vēl tikšot papildināta, bet jaunajā birojā nestrādās eksministra palīdze Zane Biķerniece.
Jauna ministra apstiprināšana prasīja mēnesi. Kuluāros izskanēja vairāki potenciālie kandidāti, tostarp tika locīts A/P Saeimas frakcijas vadītāja Daniela Pavļuta (Kustība Par!) vārds.
Taču Pavļutam kļūstot par ministru, Saeimas mandātu iegūtu Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis, kura paziņojumi saistībā ar A/P finansēšanu un Rīgas autostāvvietas caurlaidi maksāja Jurim Pūcem (A/P, LA) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu. Uz šo apstākli Saeimas debatēs norādīja arī opozicionārs Valērijs Agešins (Saskaņa): ''Plešs ir izvēlēts ne jau tāpēc, ka viņš būtu jauns, labs un perspektīvs, bet tāpēc, ka Pavļuts nevar.'' Vienlaikus viņš apsveica Jauno Vienotību, kurai ''izdevies smalki, radoši un gudri pieveikt dumpiniekus no Attīstībai/Par!, kas nopietni tīkoja pēc premjerministra amata. Tagad šis A/P veiksmes stāsts ir beidzies.''
Savukārt Kariņš debatēs sacīja, ka pēc tikšanās ar Plešu palicis iespaids, ka kandidātam ir ''diezgan skaidrs redzējums'' par digitalizācijas, klimata un ATR jautājumiem. Premjers arī uzsvēra, ka valdībai strādāt nepilnā sastāvā, jo īpaši Covid-19 pandēmijas apstākļos, ir ļoti apgrūtinoši. ''Šī nav tikai tāda vienkārša politiska kandidatūra, bet cilvēks, kurš saprot darba uzdevumu, ir gatavs veikt šos pienākumus un kuram ir sava vīzija,'' pamatoja valdības vadītājs.
Plešs par savām prioritātēm jaunajā amatā nosauca ATR ieviešanu, mērķtiecīga atbalsta sniegšanu pašvaldībām, digitalizāciju un klimata pārmaiņu radīto seku ierobežošanu, kā arī vides aizsardzību. ''Latvijai ir jākļūst par klimatneitrālu, patiesi zaļu un digitālu valsti. Šī ir mūsu iespēja transformēt ekonomiku,'' teica politiķis. ''Esmu dzimis neatkarīgā Latvijā, vēlos politikā ienest jaunas vēsmas un enerģiju.''
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis Dienai pastāstīja, ka ministrs solījis piedalīties pirmajā LPS valdes sēdē pēc Jaunā gada, kurā pastāstīšot savu redzējumu un tiks pārrunāti jautājumi par ATR ieviešanu, Covid-19 radīto krīzi, vidi un atkritumu apsaimniekošanu. ''Sadzirdēju arī to, ka viņš vēlas sarunāties ar pašvaldībām, un ceru, ka viņš būs tas, kurš Ministru kabinetā aizstāvēs pašvaldības,'' pauda Kaminskis, gan nevēloties salīdzināt Plešu ar viņa priekšgājēju.
''Gribu sagaidīt no ministra skaidru redzējumu par pirmajiem trim soļiem, tostarp to, kā mazināt reģionālās atšķirības, jo cilvēki dzīvo visā valstī, – jo tālāk no centra, jo dārgāk tas izmaksā.''
Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš vada arī Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, debatēs norādīja, ka Pleša runa bijusi ''ļoti pilna ar daudzām vispārējām frāzēm, bet tai pietrūkst saturiska konkrētā piedāvājuma''. Tādēļ viņš no jaunā ministra sagaidot daudz konkrētāku redzējumu par pašvaldību un vides aizsardzības jautājumiem.
Jāpiebilst, ka Plešs biedra naudās kopš 2016. gada LA ieskaitījis kopumā 6180 eiro, tostarp divi maksājumi bijuši salīdzinoši lieli – 2000 eiro šā gada februārī un 1500 eiro 2017. gada maijā jeb neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām. Kopš 2018. gada viņš A/P un LA ziedojis vien sešas reizes, kopumā iemaksājot 431 eiro. Summas mazas – no 10 līdz 194 eiro.