Iepriekš tika noteikts, ka 2015.-2016.gada medību sezonā, kas sākās pērn 15.jūlijā, pieļaujamais nomedījamo vilku skaits ir 275.
Vislielākais skaits vilku šajā medību sezonā nomedīts Ziemeļkurzemes virsmežniecības teritorijā - 45, bet Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā nomedīti tikai pieci vilki, kas arī ir vismazākais nomedīto dzīvnieku skaits.
Lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms tiek noteikts katru gadu, jo vilks Eiropā ir aizsargājamā suga, kurai jāsaglabā labvēlīgs populācijas stāvoklis. Piemēram, 2011.-2012.gada medību sezonā bija atļauts nomedīt 200 vilkus, nomedīts 201, 2013.-2014.gada sezonā atļauts nomedīt 300 vilkus, nomedīti 292, bet 2014.-2015.gada sezonā bija atļauts nomedīt 300 vilkus, nomedīti 267.
Vilku medīšana galvenokārt tiek veikta, lai plēsēju uzvedībā saglabātu piesardzību un izvairīšanos no cilvēkiem, kas savukārt ir būtiski, lai varētu aizsargāt mājlopus. Tomēr ar medīšanu vien nav iespējams nodrošināt mājdzīvnieku aizsardzību, līdz ar to dzīvnieku īpašniekiem ir jāizmanto arī kāds no plaši pārbaudītiem ganāmpulku aizsardzības paņēmieniem - pastāvīga gana klātbūtne, elektriskie žogi, karodziņi vai apmācīti suņi.
Kā norāda VMD, Latvijā lielāks vilku blīvums ir valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļā, mazāk tie ir sastopami valsts centrālajā daļā.
Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar regulāri ievāktiem datiem.