Pagasti prasa iesaldēt pašvaldību reformu

Sapulces dalībnieki rezolūcijā aicināja iesaldēt administratīvi teritoriālo reformu, "ņemot vērā ekonomisko krīzi valstī, Eiropā un pasaulē". Neviens nepacēla roku, kad Pagastu apvienības priekšsēdis Aleksandrs Lielmežs aicināja pieteikties tos, kurus apmierina reformas gaita. Pagastu vadītājus iedvesmoja arī klātesošie politiķi no Pilsoniskās savienības, kā arī koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības un Tēvzemei un brīvībai/LNNK. _Jaunā laika_ domes vadītājs Artis Kampars bija teju vienīgais, kas nenostājās reformas pretinieku pusē, taču pēc sapulces _Dienai _atzina, ka tās dalībnieku pozīcija ir cienījama, jo viņi runājuši skaidru valodu. Tiesa, A.Kampars nedomā, ka reformu vajag iesaldēt — vai nu tā ir, vai nav. Uz sapulci bija aicinātas visas augstākās amatpersonas, Saeimas deputāti un ministri, no kuriem ieradās vienīgi labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) un īpašo uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK). Pilsonisko savienību pārstāvēja trīs politiķi, viņu vidū bija arī Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Atbildīgais ministrs Edgars Zalāns (TP) ir atvaļinājumā. Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kurš iepriekš bija informējis sapulces organizatorus par iemesliem, kas liedz viņam doties uz Jaunpili, par tajā pieņemto rezolūciju sacīja, ka tā nepārsteidzot. Viņaprāt, pagastu vadītāji kopā vienmēr esot bijuši ļoti stipri un allaž atraduši iemeslus, lai pretotos novadu veidošanai. Taču, ja reforma būtu jau pabeigta, tad, pēc M.Kučinska domām, pašvaldības būtu daudz labākā situācijā. Viņš arī nedomā, ka sapulces aicinājums varētu pārtraukt iesākto darbu parlamentā. Atbildīgā komisija nākamajā nedēļā sāks gatavot novadu karti, kas ir kā pielikums izskatīšanai 3.lasījumā sagatavotajam administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektam. Iecere ar šo likumu aizstāt tagad spēkā esošo Administratīvi teritoriālās reformas likumu esot saistīta ar 31 pašvaldības pieteikumu Satversmes tiesā, "baidoties no taisnīga Satversmes tiesas sprieduma, jo — ja nebūs likuma, nebūs Ministru kabineta noteikumu, nebūs ko atcelt," teikts sapulces rezolūcijā. Neviena partija pirms Saeimas vēlēšanām neesot solījusi "likvidēt pagastus kā administratīvi teritoriālas vienības". Sapulcē tika minēts arī tas, ka neviena partija nav runājusi par skolu slēgšanu, bet — gluži otrādi — solījusi nodrošināt visu pakalpojumu un iespēju pieejamību tagadējo pagastu teritorijās. Litenes pagasta vadītājs Gunārs Ciglis minēja, ka viņa pagasta bērniem ir jābrauc pulksten 6.40 no rīta uz skolu Gulbenē, bet tās durvis septiņos vēl ir slēgtas. Kuldīgas rajona Snēpeles pagasta vadītāja Ināra Paiča atgādināja, ka laukos cilvēki dzīvo viensētās, — tagad bērni ar autobusu tiek izvadāti uz skolu un pēc tam pa mājām, taču lielā novadā no bijušā pagasta centra viņi, visticamāk, ies sešus septiņus kilometrus uz mājām kājām. Pagastu vadītāji arī atgādināja, ka skola vēl ir viena no nedaudzajām iestādēm, kas nodrošina darbavietas laukos, kur pārstāj darboties arī vēl palikušie uzņēmumi. "Iecerētais vietējās administratīvi teritoriālās reformas noslēgums rada bažas, ka tās īstenotāji ir aizmirsuši, ka reforma jāveic cilvēku interesēs," teikts sapulces rezolūcijā. Vēl vienu pretestības iemeslu minēja Sējas novada priekšsēdis Guntis Liepiņš, norādot, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir nopietnākā opozīcija valstī, jo ar to tiek saskaņoti likumi. "Līdz ar pagastu pašvaldību likvidāciju, arī Pašvaldību savienība, kas mūs visus konsolidēja, vairs nebūs tāda," teica G.Liepiņš.