Vajāšana ir izplatīta vardarbība partnerattiecībās, arī starp bijušajiem partneriem. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākas rīcībā ir plaša informācija par upuri, tostarp zināmi viņa ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta. Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Likumā paredzēti arī precizējumi, lai pilnveidotu ar vardarbības novēršanu saistīto tiesisko regulējumu, un izmaiņas izstrādātas saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija to parakstījusi pagājušā gada maijā, bet vēl nav ratificējusi.
Krimināllikumā paredzēts paplašināt to noziegumu loku, kuros tiek noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu uzsākt tiesvedību arī pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir divdesmit gadi, un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu.
Plānots paplašināt atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu un noteikt, ka par vainu pastiprinošu apstākli uzskatāms arī tas, ka vardarbīga un seksuāla rakstura noziegumi veikti nepilngadīgo klātbūtnē.
Saeima atbalstījusi arī priekšlikumu, kas pie kriminālatbildības paredz saukt ne tikai par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, bet arī par izvairīšanos no kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts tāds pats pienākums. Tādējādi kriminālatbildība būs arī tajos gadījumos, kad persona nepilda ne tikai tiesas nolēmumu, bet arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par to varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu.
Vienlaikus likuma grozījumi paredz atteikties no kriminālatbildības piemērošanas par vieglākiem pārkāpumiem maksātnespējas procesā, atbildīgos saucot pie administratīvās atbildības. Piemēram, paredzēts nepiemērot kriminālatbildību administratoram maksātnespējas procesā par informācijas nesniegšanu tiesai un kreditoru sapulcei. Taču krimināli sodāma joprojām būs tiesas vai kreditoru sapulces maldināšana.
Krimināllikuma grozījumi arī paredz noteikt atbildību par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas vai tā nelikumīgu atsavināšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm. Par šādu rīcību paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Tāpat likuma grozījumi paredz ieviest kriminālatbildību par valstij piederošu senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par to nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas. Par šādām darbībām personu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt gadījumos, kad nelikumīgā ceļā iegūtas, glabātas, pārvietotas vai pārsūtītas valstij piederošas senlietas būs labprātīgi atdotas, personu no kriminālatbildības paredzēts atbrīvot.
Likumprojektā arī iekļautas normas, kas paredz pastiprināt atbildību par kukuļa piesavināšanos, kā arī pilnveidota tādu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija, kas tiek izdarīti grupā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību.
Izmaiņas abos likumos stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.