Pašvaldību iespēju palielināšana kāpu izbraukātāju sodīšanā tika ieviesta pērn, taču tad darbu sāka tikai divas pašvaldības.
Piekrastes pašvaldību deleģēti pārstāvji pārkāpumus kāpās līdz šim varēja fiksēt vien protokolos, kuru noformēšanai nepieciešama pārkāpēja klātbūtne. Prakse gan rāda, ka trīs gadījumos no četriem kāpu izbraukātājs nav pie auto, tādēļ VVD lieto līmējamās soda kvītis, kuras pārkāpējiem nav jāparaksta. Noslēdzot līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), šādas kvītis var lietot arī pašvaldības, kāpu izbraukātājiem uzliekot 20 līdz 50 latu sodu. 70% soda naudās iekasēto līdzekļu paliek pašvaldības budžetā, bet pārējos pārskaita direkcijai, kura drukā soda kvītis un kontrolē, lai uzliktie sodi tiktu maksāti.
Astoņas piekrastes pašvaldības, kurām nav noslēgts līgumu ar CSDD, savu kavēšanos skaidro dažādi. Liepājas rajona Sakas novadā līgumu slēgt neplāno, jo kāpas kontrolējot pašvaldības policists, kurš gan atzīst, ka sūdzības gadījumā viena pārkāpēja dēļ ceļā nedodas. Vairākas pašvaldības joprojām nezina par šādu iespēju un skaidro, ka tām arī nav pienācīgas tehnikas un trūkstot darbinieku, kuri varētu braukt reidos. "Mums nav lieka dienesta auto, ar kuru varētu braukt ķert pārkāpējus," paskaidro Užavas pagasta padomes priekšsēdis Aivars Mucenieks.
Ir arī pašvaldības, kuras līgumu neslēdz, jo pašu spēkiem tiekot galā ar kāpu kontroli. Piemēram, Liepājas rajona Vērgalē ir savs vides pārraugs, kurš ar pašvaldības piešķirtu dienesta auto brauc reidos un reaģē uz atpūtnieku sūdzībām, atbilstoši pagasta saistošajiem noteikumiem par kāpu izbraukāšanu piemēro līdz 20 latu sodu. Kaimiņu Medzes pagastā Latvijas Universitātes veiktā biotopu aizsardzības projekta ietvaros uzstādīti informatīvie stendi, ir izbūvēta piebrauktuve pie jūras un autostāvvieta, tādēļ pa kāpām tur neviens nebraukājot.
***
Neizdarīgās pašvaldības
6Piekrastes pašvaldības, kas aizvien nav noslēgušas līgumu ar CSDD un tādēļ nevar patstāvīgi iesaistīties kāpu izbraukātāju sodīšanā, ir Medze, Vērgale, Sakas novads, Užava, Ventspils, Kolka, Liepupe, Ainaži.
6Pašvaldības, kas var sodīt par kāpu izbraukāšanu, ir Nīca, Liepāja, Jūrkalne, Tārgale, Roja, Mērsrags, Engure, Lapmežciema novads, Rīga, Carnikavas novads, Saulkrasti, Salacgrīva. Vasaras laikā šīs tiesības ieguva arī Skulte, Rucava, Jūrmala un Vārve, kā arī trīs pašvaldības, kuras neatrodas jūras krastā: Rīgas rajona Ropaži, Jelgavas rajona Valgunde un Jēkabpils rajona Sala.
Cik ir sodīti
Izmantojot CSDD drukātās soda kvītis, piekrastes pašvaldības šogad par iebraukšanu kāpās piemēroja sodu 554 autovadītājiem par kopējo summu 13 315 latu (vidējais sods — 24 lati). No tiem 128 jeb ceturtā daļa pārkāpēju sodu jau samaksājuši, pašvaldību un CSDD budžetu papildinot ar nepilniem 3000 latu. 10 uzliktie sodi par summu 250 latu tika anulēti. Pārsvarā sodīti Latvijā reģistrētu auto vadītāji — kopumā 518, bet ārvalstu viesi sodīti daudz retāk — vien 36 reizes.
Avots: CSDD