Diena rakstīja, ka pagājušajā nedēļā notika reģionālie forumi par Latvijas attīstību nākamajos 25 gados. Apspriešanai tika piedāvāti četri valsts nākotnes scenāriji, kas tapuši pēc ekspertu diskusijām un marta sākumā notikušajiem reģionālajiem forumiem, kuros tika apspriestas 29 dilemmas, kuras Latvijai jāatrisina nākotnē.
Noteicēji paši
Forumos vienprātības nebija, un nevienā pilsētā netika izvēlēts tikai viens scenārijs, tomēr katrā kāds no tiem dominēja. Lielākā daļa kuldīdznieku bija par scenāriju, kad cilvēki grupējas ap pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībās, proti, kad ir decentralizēta nodokļu sistēma un resursu sadale, savstarpēji konkurējoši pakalpojumu (izglītības, veselības) sniedzēji, ap kuriem brīvprātīgi grupējas cilvēki un paši izvēlas, kuriem maksāt nodokļus.
Arī Rīgā atbalsts izskanēja variantiem, kas paredz aktīvu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. Populārākais bija aktīvas pilsoniskas sabiedrības scenārijs, kad ir neliela valsts pārvalde, politiku veido sabiedriskās organizācijas, ir centralizēta nodokļu sistēma un vidēji augsti nodokļi. Arī ļaudis Gulbenes forumā lielākoties bija par šo nākotnes modeli. Savukārt Jēkabpilī un Rēzeknē atbalstu guva efektīvas un spēcīgas valsts pārvaldes scenārijs, kas paredz augstus nodokļus, lielu birokrātisku aparātu, kontrolētu attīstību, neelastīgu ekonomiku.
Paralēli notiekošajos jauniešu forumos populārākais bija pilsoniskas sabiedrības scenārijs. "Jaunieši vēlas būt noteicēji. Daudziem ir piegriezies viss, kas te notiek, un gribas visu pārņemt savās rokās. Pat izskanēja viedoklis — ja būs stipras valsts scenārijs, ka visa vara ir valstij, tad viņi braukšot prom uz ārzemēm. Pirmkārt, netic godīgai valdībai, otrkārt, paši grib būt radoši un pieņemt lēmumus," stāsta jauniešu diskusiju projekta vadītājs Andris Čeksters.
Īpaši jūtīgi lauki
Nevienā diskusijā, arī jauniešu, nekādu atbalstu gan neguva lielu un spēcīgu uzņēmumu scenārijs — politiku veido lielie uzņēmumi, kas nodrošina labklājību "savējiem", centralizēta nodokļu sistēma, zemi nodokļi, legalizēta lobiju sistēma.
"Mūsu piedāvājums — diskutēt par šiem scenārijiem bija intelektuāli prasīgs, bet cilvēki pārsteidzoši viegli ieslēdzās diskusijās, spēja orientēties šo scenāriju atšķirībās, sekās un izvēlējās," spriež sociālantropologs stratēģijas redakcijas darba grupas vadītājs Roberts Ķīlis. Visi forumos izteiktie viedokļi tiks ņemti vērā, papildinot scenārijus, par kuriem vasarā vēl tikšot organizēta plašāka publiskā diskusija. Atsevišķi sabiedrības apspriešanai tiks piedāvāta tēma par Latvijas nākotnes karti. "Forumos mums kļuva skaidrs, ka īpaši jūtīgs temats ir lauku nākotne. Sapratām, ka par telpisko attīstību nepieciešama vēl viena diskusija," saka R.Ķīlis. Maija sākumā eksperti pabeigšot pētījumu par 35 Latvijas pilsētu attīstību, piemēram, to, kāda ir to ekoloģiskā pēda, resursi un citi sociālekonomiskie aspekti. Tad arī uz pētījumu bāzes tikšot sākta diskusija par telpisko attīstību, piemēram, vai jāattīsta viena Lielrīga vai daudz mazo pilsētu, kas notiks ar laukiem, kur cilvēki dzīvos un strādās?
Vasarā R.Ķīlis cer ar mediju palīdzību cilvēkiem likt prātot arī par Latvijas nākotni saistībā ar globālajām problēmām.
Maijā tiks veikta iedzīvotāju aptauja. "Ik pa brīdim monitorēsim, vai cilvēki zina, kas ir stratēģija un vai iesaistās tās tapšanā," saka R.Ķīlis. Darba sākumā — februārī — par stratēģiju zinājuši 14 %.
Rudenī braukāšana pa Latviju atsāksies, un R.Ķīlis vedīs līdzi stratēģijas pirmo redakciju. Tajā kā pamats būs iestrādāts viens izvēlētais scenārijs, taču nozarēs, piemēram, izglītībā, pensiju sistēmā, veselībā u.c. vēl tikšot piedāvāti alternatīvi varianti. Stratēģijai kā atsevišķam likumam jābūt pieņemtai Saeimā nākamā gada vasarā.
***
Galvenie riski
Kas jāņem vērā veidojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenārijus un stratēģiju
-domā īstermiņā: Latvijas iedzīvotāja nākotnes plānu horizonts — laiks, kas saplānots strukturēti — ir 18 mēneši. Cilvēki pusstundā izvēlas pensiju fondu, bet televizoru pērk trīs dienas
-neko nezina par ilgtspējīgu dzīvesveidu: tikai 19% apgalvo, ka ir kaut ko dzirdējuši vai zina par to
-noveco: 2030.gadā 23% būs 65 gadus veci un vecāki, bet tikai 52% iedzīvotāju būs produktīvajā vecumā starp 20 un 64 gadiem
-ļauj aizplūst smadzenēm: 2004. un 2005.gadā Latvijā augstāko izglītību ieguva 49 976 iedzīvotāji, strādāt ārpus Latvijas devās 8 800 iedzīvotāju ar augstāko izglītību jeb 18%