Pēc dienas pie dabas - uz slimnīcu

Piemēram, tieši dienas vidū, kad nedrīkst uzturēties saulē, pludmales ir vispilnākās.Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes, lieto medikamentus, slimo ar hroniskām slimībām, gados vecāki cilvēki un mazi bērni - šīs ir riska grupas, kuras no karstā laika var ciest visvairāk. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša Dienai norādīja, ka pagājušajā nedēļā līdz piektdienai palīdzība sniegta 20 cilvēkiem, bet pērn vasaras sezonā pat vairākiem simtiem. Viss gan ir atkarīgs no laikapstākļiem - tiklīdz gaisa temperatūra vairākas dienas ir virs 25 grādiem, tā mediķiem ir darba pilnas rokas.Bukša uzsver, ka svarīgi ir laikus pamanīt simptomus, kas liecina par to, ka iespējama pārkaršana. Ierasti ķermenis pats regulē savu temperatūru, bet dažādu apstākļu ietekmē organisms to vairs nespēj un sāk uzkarst. Līdz ar to, ja cilvēks sev nepalīdz laikus, pārkaršana var diezgan ātri progresēt - ķermenis nespēj vairs atdzesēties, un ciest var visa orgānu sistēma.Pārkaršanas gadījumā vispirms cilvēks jūt slāpes, kļūst grūti, iespējams, reibst un sāp galva. Savukārt, ja šīs pazīmes ignorē, simptomi kļūst nopietnāki - parādās ķermeņa drebuļi, augsta temperatūra, vemšana, krampji un pat samaņas zudums. Līdz ar to svarīgi ir jau pirmajā brīdī, kad karstumā kļūst grūti, doties atveldzēties ēnā, lietot šķidrumu un atpūsties. Šeit gan sava artava, pēc Bukšas domām, jādod arī darba devējiem, ļaujot cilvēkiem, kuri karstā laikā veic smagu darbu, strādāt rīta un vakara stundās, bet pa dienas vidu uzturēties vēsākās telpās. Tāpat jāuzmanās vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri dienas laikā strādā, piemēram, dārza darbus. Nereti šie cilvēki ir saģērbušies par biezu un pārvērtē savus spēkus. Savukārt jaunieši izvēlas nepiemērotu laiku sportiskajām aktivitātēm, tāpēc nonāk pat slimnīcā.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 26.maija, numurā!