Ministrija uzgājusi vismaz 40 nelikumību, sadalot zemes jūras līča aizsargjoslā
Panākot, ka ar atlaišanu Saeimā drīzumā varētu tikt sodīta Ķekavas dome, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ķērusies pie nākamās pašvaldības - Lapmežciema purināšanas. Līdz pirmdienai Lapmežciema novada domei jāsagatavo paskaidrojumi ministrijai par tās uzietām vismaz 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos, un joprojām neizstrādāto teritorijas plānojumu. Ministrija sola, ka Ķekavas domes atlaišana un Lapmežciemā uzietās nelikumības ir tikai sākums pašvaldību darbības revidēšanā.
Jau ziņots, ka februārī RAPLM izsūtīja vēstuli 113 pašvaldībām ar pieprasījumu paskaidrot, kāpēc tām nav izstrādāts teritorijas plānojums, kas bija jāizstrādā līdz pērnā gada beigām. Pašvaldības, kas līdz šim nesteidzās izstrādāt plānojumu un pat neatbildēja uz ministrijas vēstulēm, pēc RAPLM rosinātās Ķekavas domes atlaišanas sarosījās. Neizstrādāto plānojumu skaits pusotra mēneša laikā sarucis līdz 33. Vairāku pašvaldību paskaidrojumus ministrija tomēr atteicās pieņemt par argumentu kavējumam, tostarp arī no Lapmežciema, kas paskaidrojumā norādīja uz grūtībām saskaņot plānojumu ar Ķemeru nacionālo parku (ĶNP).
RAPLM pārmet domei, ka kaimiņu Smārdes un Salas pagastu pašvaldības, kurām arī ir teritorijas ĶNP, plānojumu jau izstrādājušas. Lapmežciema novads pilnībā atrodas ĶNP teritorijā, tā lielāko daļu aizņem Kaņiera ezers un mitrāju dabas liegumi un viena no parka rezervāta zonām, kurā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.
"Skaidrojumu pieprasījām, lai gūtu informāciju no pirmavota," skaidro RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka. Pēc viņa teiktā, ministrijai esot informācija, ka domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons nemaz nav mēģinājis panākt kompromisu ar ĶNP. Ķemeru nacionālā parka direktore Ērika Kļaviņa gan atminas, ka šogad ĶNP jau bijušas divas tikšanās ar domniekiem, kurās runāts par plānojumu un uz kurām aicināti arī RAPLM pārstāvji, kas ielūgumu gan ignorējuši.
ĶNP direktore Ē.Kļaviņa skaidro, ka domes izstrādātā plānojuma pirmā redakcija ļautu pie parkā uzbūvētām atsevišķām mājām izvērst jaunu ēku celtniecību, tādēļ parka administrācija plānojumu nesaskaņoja. Viņa arī min, ka dome mēģināja plānojuma pirmajā redakcijā blakus Kaņiera ezera dabas liegumam iezīmēt izbūvejamo ciematu. "Tagad dome piekrita plānojumā iekļaut visus mikroliegumus, sakot, ka zemju īpašnieki tad varēs tiesāties ar ĶNP," par plānojuma otro redakciju saka Ē.Kļaviņa.
E.Pētersons ministrijas pārmetumus par nelikumībām noliedz, sakot, ka viņš tikai aizstāv zemju īpašnieku tiesības, kuriem liegts izvērst saimniecisko darbību, kas netiek kompensēts. E.Pētersonu arī pārsteidz, ka ministrija lūgusi iesūtīt tikai domes pēdējo trīs gadu lēmumus, neinteresējoties par ĶNP, Vides ministrijas un citu valsts iestāžu sniegtajiem atzinumiem, uz kuriem domnieki balstījās. "Pašvaldības darbinieki strādā, un ceru, ka līdz pirmdienai pagūsim uzrakstīt paskaidrojumus," sola E.Pētersons. Viņaprāt, ministrijas rīcība liecina par politisko izrēķināšanos par E.Pētersona rosināto 34 pašvaldību vēršanos pret novadu reformu.