Viņš skaidroja, ka patlaban prokuratūra izteikusies par Lembergam piemērojamo sodu - astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Pabeidzot debates, prokuratūra vienlaikus lūdza, lai Lembergam piemēro procesuālo piespiedu drošības līdzekli apcietinājumu.
Kā pauda Juriss, jau tagad potenciāli prognozējams, ka pirmās instances tiesas spriedumu tiks pārsūdzēts, tāpēc, lai Lembergs neizvairītos no soda izciešanas un pēc sprieduma nolasīšanas neaizmuktu, nepieciešams piemērot šo piespiedu līdzekli.
Juriss norādīja, ka, pēc prokuratūras pārliecības, Lembergs ir vainīgs, un ja tiesa viņu arī par tādu atzītu, nav pieļaujama situācija, ka "viņš paņem un aizmūk". Juriss piebilda, ka Latvijas tiesu praksē jau bijuši šādi precedenti, piemēram, par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās 2005.gadā apsūdzētā uzņēmēja Germana Miluša lietā un citos gadījumos.
Vienlaikus Juriss pauda, ka aizdomas par Lemberga bēgšanu rada arī šodien debatēs prezentētie pierādījumi par to, kur un kādi aktīvi viņam atrodas, kā arī par to, cik viegli Lembergs ar šiem aktīviem operējis līdz šim un cik viegli viņš ir pametis valsti, lai ar tiem rīkotos.
Tikmēr Lemberga dēlam Anrijam Lembergam un viņa biznesa partnerim Ansim Sormulim šādu drošības līdzekli prokuratūra nelūgs, piebilda Juriss.
LETA jau ziņoja, ka prokuratūra šodien tiesas debatēs lūdza Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā, aģentūrai LETA pastāstīja Juriss.
Tikmēr Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot sodu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un arī mantas konfiskāciju, informēja Juriss.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.
Ventspils muļļ
interesanti
beigts un basta