Pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, pamatā izmanto pensijas sākuma kapitālu, pensijas kapitālu, kā arī pensionēšanās vecumu, skaidroja ministrijas pārstāve Marika Kupče.
Lai arī valstī noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par trim mēnešiem - šogad tas ir 62 gadi un 9 mēneši -, vairākām pensionāru kategorijām pastāv iespēja ātrāk doties pensijā. Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums 2015.gadā vīriešiem bija 61,60 gadi un sievietēm 61,46 gadi.
Saistībā ar to, ka Latvijas pensiju sistēma paredz vairākas personu kategorijas, kas var doties pensijā ātrāk - pirms 62 gadiem un deviņiem mēnešiem -, piemēram, daudzbērnu vecāki, politiski represētās personas, 2015.gadā šo iespēju izmantoja 29,4% no pensionāriem. No tiem 3,3 tūkstoši pieprasīja vecuma pensiju priekšlaicīgi.
Vienlaikus LM uzsver, ka kopš 2013.gada samazinās minimālo pensiju īpatsvars jaunpiešķirto pensiju skaitā. Pagājušajā gadā no jaunpiešķirtajām pensijām 10,9% bija minimālā apmērā.
Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, aprēķinot pensijas sākuma kapitālu par darbu līdz 1996.gadam, ja cilvēka alga laika periodā no 1996. līdz 1999.gadam bija zema vai arī cilvēks nebija strādājis, periodu līdz 1996.gadam novērtē, ņemot vērā vidējo algu valstī šajos gados. Pagājušajā gadā šis atvieglojums piemērots gandrīz pusei no jaunpiešķirtajām pensijām.