Pērn būtiski sarukusi donoru atsaucība

Es redzu vairākas būtiskas problēmas: 1) kretīniskie darba laiki - dienas vidū pāris stundas, ellē, ratā, purā pa kreisi; var jau apalēt pie likumdošanas par brīvu dienu, bet ne vienmēr tas praksē strādā; 2) neatbilstoša atlīdzība (šis gan ir mazākais); 3) medicīnas iestāžu presings, ja nepieciešama operācija - oki, ilgstošiem donoriem parasti neprasa, bet citiem bieži draud, ka operāciju veiksim, ja atradīsiet X donorus. Tas ir nekorekti! Ne visi var būt donori! Bez tam, piem. ģimenē vienam vajag operāciju un viņš nav bijis donors, visi citi ir donori, nesen nodevuši asinis, tagad pat palīdzēt savējam nevar, lūdz kolēģiem un draugiem. Piedodiet - tas ir nepareizi! Tā tas nedrīst būt! Varbūt ir jādomā par to kā VADC izvērt savas aktivitātes, lai nodrošinātu lielāku un vienmērīgu donoru pieplūdumu?

Šeit ir divi momenti- pirmkārt, kaut kāda elementāra atlīdzība donoram, lai viņam nesanāk mīnusi. Otrais moments- kad donoram pašam vajag palīdzību no Latvijas medicīnas, tad no viņa noplēš trīs ādas, un viņš sāk štukot- nafig viņam tas vajadzīgs?

Prasiet donoru asinis darbdevējiem, kuri lobēja donoru ierobežojumus. Tagad donors, pat ja brauc ar tramvaju uz asinsnodošanu, faktiski spiests piemaksāt, jo sīknaudas ieskaitīšana kontā u..c. glupības donorību sadārdzina un atlīdzība vairs nesedz izdevumus.