Šogad divos mēnešos konstatēts jau 101 gadījums, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Katru dienu muita pārbauda visus sūtījumus, kas ienāk no trešajām valstīm, kā arī aizdomīgos sūtījumus no Eiropas Savienības valstīm. Ko aizdomīgu suņi visbiežāk saož Lielbritānijas, Vācijas un visvairāk - Nīderlandes vēstulēs, pakās un sīkpakās.
Pārbaudot sūtījumus rentgenaparātā un aizdomu gadījumā tos atverot, var atklāt bagātīgu apreibinošo vielu devu - marihuāna, ekstazī, amfetamīni un dažādu ķīmisko vielu jaunie maisījumi.
"Sūtījumos šīs ievietotās vielas tiek slēptas dažādos priekšmetos, dažādos apģērba gabalos, piemēram, mēs esam konstatējuši arī apavos. Jakās aiz oderēm ir slēptas šīs vielas. Attiecīgi specifiski iepakotas - folijos, plastikāta maisiņos, kas attiecīgi nelaiž gaisu cauri. Tiek slēpts ar dažādām smaržām, piemēram, kafijas smarža, tiek piebērtas dažādas citas vielas, droši vien ar mērķi, lai nevarētu suņi atrast, lai noslēptu šo aromātu," raidījumam stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kontroles punktu pārstāvis Jorens Grīntāls. Arī mēģinājumi paslēpt šīs vielas katlos ar dubultajiem dibeniem un vakuumā ir izrādījušies neveiksmīgi.
Narkotiku ieplūšanu valstī, izmantojot privātus sūtījumus vai interneta pasūtījumus, pasta speciālisti skaidro ar drošības sajūtu - vainīgo grūtāk atrast.
Nelegālo vielu sūtītāji pārsvarā ir ārzemnieki. Savukārt kā saņēmējus norāda dažādas adreses - dzīvokļus, mājas, arī pasta filiāles, kur saņēmējam jāierodas. Pārsvarā saņēmēji ar šīm adresēm nav juridiski saistīti, taču viņiem ir iespēja tām piekļūt. Piemēram, atklāts gadījums, kad 17 gadus vecs jaunietis vasarā pasūtījis narkotikas uz vecāsmātes dzīvokli, kamēr viņa atradās laukos.
"Ļoti bieži sūtījumu saņēmēji nemaz nav informēti, ka uz viņu adresēm tiek sūtīti šādi sūtījumi, līdz ar to, kad pie viņiem ierodas mūsu kolēģi, viņi ir pārsteigti par šādu vizīti un neko nezina par šādiem sūtījumiem. Tālāk tiek veikta izmeklēšana," komentēja Grīntāls.
"Tur ir dažādi varianti - tie ir kaut kādi paziņas un tiek izmantoti, viņiem nezinot, tāpat ir personas, kurām ir kādas pieejas konkrētām pastkastītēm, piemēram, viņas ir īrējušas dzīvokļus pirms tam tajā vietā un tad to adresi arī uzdod," piemērus minēja VID Muitas policijas pārvaldes Izmeklēšanas daļas direktora vietnieks Mārtiņš Kalniņš.
Tomēr, par spīti gandrīz 600 ierosinātajām lietām un uzsāktajiem kriminālprocesiem, pērn tikai divi nonākuši līdz prokuratūrai, bet 2014.gadā - tikai viens. VID Muitas policija to skaidro ar lielajiem resursiem, kas nepieciešami, lai šos gadījumus izmeklētu. Pasūtītājus atrast ir sarežģīti. Vairumā gadījumu tās ir privātpersonas, kas pasūta narkotikas privātām vajadzībām. Retāk izmeklēšana aizved līdz organizētai grupai.
"Ir noteikti kāds, kurš finansē šo pasākumu, kurš narkotiskās vielas pasūta un par viņām samaksā. Un ir attiecīgi noalgojis cilvēkus, kuri dodas uz pasta nodaļu, lai saņemtu šos sūtījumus," stāstīja Kalniņš.
Šādā gadījumā, kad vainīgās personas nav iespējams identificēt un pierādīt vainu, izmeklēšana nonāk strupceļā, bet pēc desmit gadiem iestājas noilgums. Arī sūtītāju atklāt ir tikpat kā neiespējami, jo Nīderlandes un citu valstu atbildīgie dienesti uz tiesiskās palīdzības lūgumiem reaģē kūtri un dažkārt atbildi nesniedz vispār.
Vienlaikus Muitas policijas pārvalde un arī prokuratūra norāda, ka atklāto nelegālo pasta sūtījumu skaits ir likumsakarīgs un par unikālu jaunu veidu, kā valstī ieceļo narkotikas runāt nevar. Arī iepriekšējos gados narkotikas visdrīzāk sūtītas tikpat daudz. Taču, ja citās Eiropas valstīs šādas pārbaudes notiek kampaņveidīgi, tad pērn vasarā muita pastā sāka pastiprināti izmantot kinologus un tas sakrita ar mūzikas festivālu laiku, kad narkotikas konkrētai publikai ir īpaši aktuālas.
"Es pieļauju, ja kapacitāte atļautu Muitas pārvaldei pārbaudīt 100% visus sūtījumus, noteikti šis skaitlis būtu vēl lielāks," vērtēja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters. Prokuratūra atklātos gadījumus vērtē atzinīgi, tomēr norāda, ka valsts mērogā tie maz ietekmē nopietnus narkotiku tirdzniecības tīklus.
Arī Muitas policijas pārvalde uzsver, ka prioritāri strādā pie narkotiku pārvadātāju aizturēšanas uz robežas. Tādējādi iespējams konfiscēt gan lielāku narkotiku daudzumu, gan tikt uz pēdām organizētām grupām.
Sodi par narkotisko vielu pārvietošanu ir saistīti ar narkotisko vielu veidu un daudzumu. Par narkotiku pārvietošanu, izmantojot pasta pakalpojumus, pagaidām noslēdzies viens tiesas process, kur pieņemts notiesājošs spriedums ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem.