Kā informēja Latvijas Samariešu apvienības komunikācijas speciāliste Baiba Pare, lai arī sabiedrībā joprojām pastāv dažādi aizspriedumi pret pārtikas produktu ziedošanu pēc derīguma termiņa beigām, kā arī 1/5 pētījumā aptaujāto joprojām nezina atšķirību starp derīguma termiņu "ieteicams līdz" un "derīgs līdz", tomēr 79,1% norāda, ka ir informēti par norādīto termiņu atšķirību.
Viena trešdaļa respondentu uzskata, ka pārtikas atlikumi rodas derīguma termiņa beigu dēļ vai ka saražots pārāk daudz pārtikas produktu. Tāpat 68,8% aptaujāto domā, ka visvairāk pārtikas atlikumu rada pārtikas mazumtirgotāji. Realitātē veikali un vairumtirgotāji mūsdienās esot vieni no tiem, kuri izmet vismazāk - tikai 5% produktu nonāk atkritumos, jo uzņēmumi esot vērsti uz savas darbības rūpīgu plānošanu un izmanto dažādas plānošanas metodes.
Turpretī mājsaimniecības Eiropā kopā izmet ap 53% pārtikas. Par nepieciešamību rūpīgāk plānot savus ikdienas iepirkumus, lai pārtika pēcāk nebūtu jāizmet atkritumos, norāda arī Pārtikas bankas aptaujas dalībnieki - 59,1% uzskata, ka uz veikalu jādodas ar iepriekš sagatavotu sarakstu, lai neiegādātos pārāk daudz. 14% plāno maltītes vairākām dienām uz priekšu. 54,2% respondentu arī norāda, ka pat, ja pārtikas produktam derīguma termiņš ir beidzies, pārliecinoties par tā kvalitāti, tos joprojām ir iespējams izmantot maltītes pagatavošanā.
Kā ziņots, ar jūliju stājas spēkā grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.
Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu "Izlietot līdz…", gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu "Ieteicams līdz…". Likuma izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi "Ieteicams līdz...", atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām.
Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu. Tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, nepieciešams noteikt, ka konkrētā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītas produktu grupas ir atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likuma izmaiņu anotācijā.
Izmaiņas tika veiktas, balstoties uz ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi, norādījuši likumprojekta izstrādātāji.
Pareizaisvirsraksts
trusis nejaukais
Dezinformācija