Vairāk nekā pusei jeb 57% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, kādā iepakojumā ir iepakots izvēlētais produkts. Turklāt vairums (65%) uzskata, ka videi draudzīgs iepakojums nākamo trīs gadu laikā spēlēs arvien nozīmīgāku lomu produktu izvēlē. Zīmīgi, ka šādam uzskatam ir tendence gadu no gada pieaugt, proti, iedzīvotāji daudz vairāk domā ne tikai par pārtikas produktu, bet arī iepakojumu kā vienu no tā sastāvdaļām.
"Pētījums apliecina, – cilvēki Latvijā novērtē iepakojuma nozīmi un pievērš uzmanību tam, vai produkts ir iepakots videi draudzīgā un pārstrādājamā iepakojumā. Gadu no gada pieaug arī cilvēku izpratne par atkritumu šķirošanas nozīmi, taču atkritumu šķirošanas paradumi Latvijā pagaidām vēl tikai veidojas," pētījuma rezultātus komentē Marija Slaidiņa, Tetra Pak Baltijas reģiona Vides projektu vadītāja.
Vaicāti par videi draudzīgāko dzēriena iepakojumu, lielākā daļa iedzīvotāju par tādu viennozīmīgi uzskata kartona iepakojumu (82%). Turklāt 81% respondentu zina, ka tas ir pārstrādājams (15 procentpunktu pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu). Taču vairāk nekā trešdaļai (35%) iedzīvotāju Latvijā aizvien ir maldīgs uzskats, ka kartona iepakojums ar plastmasas vāciņu nav pārstrādājams - patiesībā, pārstrādes procesā vāciņš tiek atdalīts no kartona.
Lai arī iedzīvotāji izvēlas videi draudzīgu iepakojumu, Latvijā pagaidām ir viszemākā iedzīvotāju iesaiste atkritumu šķirošanā Baltijas valstīs – 39% no pētījuma dalībniekiem atzīst, ka atkritumus nešķiro (Igaunijā 30%, Lietuvā – 22%). Taču kopumā Latvijas iedzīvotāju informētība par atkritumu šķirošanu pieaug: šogad, salīdzinājumā ar 2012. gadu, par desmit procentpunktiem ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus met tiem paredzētajos konteineros.
Piektdaļa no Latvijas iedzīvotājiem kartona iepakojumu šķiro un met papīram paredzētajos atkritumu konteineros. Taču trešdaļa cilvēku, lai arī zina, kur jāmet kartona iepakojums, to tomēr nešķiro. Interesanti, ka kartona iepakojumu visbiežāk šķiro iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (32%), kā arī 25 līdz 34 gadiem (28%), savukārt vismazāk – iedzīvotāji pēc 64 gadu vecuma.