Ierakstos ir redzams, kā dažādās LMT tirdzniecības vietās darbinieki laipni izskaidro, kas ir jādara, lai lejuplādētu un uzinstalētu savā televizorā tādas pirātiskās TV lietotnes kā, piemēram, IP TV vai Peers TV u. c. Klientam tiek paskaidrots, ka par šīs lietotnes patērēšanu papildu maksa netiek piemērota, kas, izvērtējot no klienta skatpunkta, var tikt uzskatīts kā "patīkams papildu bonuss", jo lietotnēs ir pieejami aptuveni 400 kanāli.
"Mūsu televīzijā nav šāda satura un principiāli to nepiedāvājam. Tehnoloģiju konverģence nodrošina iespēju arī televīzijā piekļūt plašajam satura klāstam Google platformā. Par šo saturu atbild lietotņu īpašnieki," uz Dienas lūgumu komentēt situāciju par nelegālā satura patēriņa piedāvāšanu klientiem atbild LMT preses sekretāre Elīna Lidere un piebilst, ka saņemtā informācija, visticamāk, ir manipulatīva rīcība, "lai nomelnotu LMT, kas iestājas par vietējā satura pieejamību un pret propagandas kanāliem".
Savukārt uz jautājumu – vai ir bijušas ziņas, ka LMT veikalos tiek sniegti šādi pakalpojumi klientiem, biedrības Par legālu saturu! izpilddirektore Dace Kotzeva Dienai atbild apstiprinoši: "Gan šī gada sākumā, gan pavasarī vairākkārtīgi ir saņemta informācija no Krievijas oficiālo televīzijas kanālu pārstāvjiem, kuriem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsniegusi apraides atļaujas par to, ka LMT tirdzniecības vietās tiek piekopta šāda prakse. Arī iepriekš biedrība bija saņēmusi ziņas, taču līdz galam negribējās ticēt, ka kaut kas tāds ir iespējams."
Arī NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš pauž bažas, ka tie varētu būt tikai reti gadījumi, kas nepierāda, ka šāda pakalpojuma sniegšana tiek praktizēta pilnīgi visā uzņēmumā. "Iespējams, tie ir atsevišķi gadījumi, taču tas nenozīmē, ka tā ir uzņēmuma politika. Bet, ja šāda prakse tiek piekopta, tas nozīmē, ka uzņēmums ir apkrāpis savus klientus, palīdzot viņiem patērēt nelegālu saturu," atzīst Āboliņš. Uz Dienas lūgumu LMT direktoram Jurim Bindem komentēt notiekošo LMT neatsaucās.
Atbildība arī lietotājiem
Jautājums par nelegālā TV satura patērēšanu nav jauna problēma sabiedrības, valdības un varas iestāžu dienaskārtībā – Kotzeva skaidro, ka pēdējos pāris gados jautājums par nelegālā TV satura pieejamības un patēriņa ierobežošanu ir skatīts gan Kultūras ministrijas (KM) darba grupā, gan Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdēs, skatot grozījumus Elektroniskās plašsaziņu līdzekļu likumā 2018. gada maijā un jūnijā, kurās piedalījās arī LMT pārstāvji. "Kopš tika pieņemti likuma grozījumi par NEPLP tiesībām liegt piekļuvi nelicenzētam TV saturam internetā, LMT līdz šim ir darījis visu, lai sabotētu šādus pirātisma apkarošanas mēģinājumus," stāsta Kotzeva un pauž nožēlu, ka tik "liels atpazīstams uzņēmums ar šādu rīcību atgriež Latviju uz pirātisma pjedestāla, no kura veiksmīgi bijām nokāpuši".
"Ja tas tā ir, tad neapšaubāmi tiek darīts pāri patērētājam. Es nespēju iedomāties, kādi varētu būt iemesli, kādēļ būtu jāpalīdz cilvēkiem uzstādīt nelegālas TV programmas, ņemot vērā to, ka daudzi nelegālie kanāli satur Latvijai nelabvēlīgu informāciju," spriež Āboliņš un uzsver, ka, viņaprāt, maz ticams, ka tik liels uzņēmums kā LMT varētu nodarboties ar pirātismu. Jautāts, kādi grozījumi likumā būtu nepieciešami, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē, NEPLP pārstāvis atbild, ka atbildībai un soda sankcijām būtu jābūt arī tiem interneta lietotājiem, kas patērē nelegālo saturu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!