Pirms novadu kartes apstiprināšanas pieaug protestējošo skaits

Vairāku rajonu ārkārtas sēdēs šonedēļ pieņemtie pašvaldību lēmumi tiks nosūtīti visiem valdības locekļiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) šajās aktivitātēs neredz nekā satraucoša un līdz otrdienai turpinās tikties ar pašvaldībām, pieļaujot, ka kartē varētu būt vairākas teritorijas, kur tiks piedāvāti alternatīvi varianti, ļaujot ministriem izvēlēties labāko. Latvijā ir 527 vietējās pašvaldības. Valdības sēdē novadu karti paredzēts apstiprināt īpašā sēdes daļā, kas plānota trijos pēcpusdienā un tajā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un pašvaldību pārstāvji. Interesentu skaits līdz trešdienai jau bija lielāks, nekā 2003.gada septembrī, kad par 102 novadu karti lēma Einara Repšes (JL) valdības ministri, un kad arī tas notika vietējo līderu klātbūtnē. Tagadējais modelis ar nedaudz vairāk kā 90 novadiem skaitliski daudz neatšķiras no toreizējā projekta, bet tolaik pašvaldību ministram Ivaram Gateram nebija tāda premjera atbalsta un tādas iespējas dot solījumus par naudas piešķiršanu novadu infrastruktūrai, kādas ir A.Štokenbergam. Taču pašvaldību neapmierinātība tagad nav mazāka, vairākās Rīgas un Cēsu rajona pašvaldībās tiek vākti arī iedzīvotāju paraksti. Spēcīgie iebilst Rīgas rajona padome otrdien ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu, kurā "kategoriski noraida Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mēģinājumu prettiesiski apvienot Rīgas rajona pašvaldības novados". Siguldas novada un rajona padomes priekšsēdis Tālis Puķītis arī neredz motivāciju apvienot lielākās teritorijās jau agrāk izveidotos spēcīgos novadus, ko likums neparedzot. Ceturtdien ārkārtas sēdē pulcēsies arī Bauskas rajona pašvaldību vadītāji, kas neredz ekonomisko pamatojumu lielā Bauskas novada izveidei, kurā paredzētas 12 pašvaldības, ja tajā pašā laikā Liepājas rajonā ir dota iespēja veidot nelielas pašvaldības 167 novadu modeļa robežās. Ministra argumentiem par attīstīties spējīgu centru trūkumu rajona priekšsēdis Aivars Okmanis nepiekrīt, jo, piemēram, Tērvetes novads neesot lielāks par iecerēto Rundāles novadu. Cik lielo pilsētu? Ārkārtas sēde ceturtdien notiks arī Tukuma domē, kurā tiks izteikts viedoklis par ieceri Cēsis iekļaut nacionālās nozīmes pilsētu sarakstā, kas ir viens no variantiem. "Ja kāda rajona centra pilsēta kļūs par nacionālās nozīmes pilsētu, mēs lūgsim šo statusu piešķirt arī Tukumam, kurā ir vairāk iedzīvotāju nekā Cēsīs," Dienai sacīja Tukuma mērs Juris Šulcs. Šis lēmuma projekts ir saistīts ar situāciju Cēsu rajonā, kur otrs variants ir lielā Cēsu novada izveidošana, un tad Cēsīm netiktu piešķirts republikas pilsētas statuss, bet pret lielo novadu iebilst vairākas pašvaldības. To starpā rajonā valdot līdz šim nebijis naids, atzina Raunas pagasta priekšsēdis Andris Neimanis (ZZS). Viņš sacīja: "Raunas pagasta māja pirms 128 gadiem bija pirmā pagasta māja Latvijā, kas vēl joprojām darbojas, bet tagad to grib pārtaisīt par pakalpojumu sniegšanas vietu. Mums ir viss, un mēs spējam attīstīties." A.Štokenbergs iebildes aicina skatīt no pašvaldību konkurētspējas viedokļa, izsakot šaubas par nelielo novadu spēju konkurēt ar spēcīgām pašvaldībām. Valdībā tiks piedāvāti vairāki alternatīvie varianti. "Šī nav ne pirmā, ne pēdējā administratīvi teritoriālā reforma. Šis nav finišs. Agri vai vēlu būs izmaiņas un pašvaldības veidos lielākas teritorijas," pirms nedēļas, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP). Šo trešdien vietējo mediju pārstāvji lūdza Valsts prezidenta Valda Zatlera skaidrojumu par premjera teikto. "Katra reforma ir jānovērtē," sacīja V.Zatlers, to saprotot kā nepieciešamību veikt korekcijas tur, kur pēc laika tiks konstatēts, ka reforma būs atstājusi negatīvu iespaidu.