Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Prāta ieroči pret maigo varu

Diskusija par to, kā un vai iespējams cīnīties ar Krievijas propagandu Latvijā, ir aktuāla jau gadiem. No vienas puses, jūtams satraukums, vai atbildīgie Latvijā dara pietiekami, lai pie mums neļautu izvērsties kaimiņvalsts maigajai varai. Šādos apstākļos jo īpaši svarīga loma ir arī Latvijā izveidotiem krieviski raidošajiem un rakstošajiem medijiem. Žurnālists Ansis Bogustovs, kuram ir darba pieredze dažādos medijos jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, atzīst, ka skatītāju piesaistes jautājumā ar Krievijas televīzijām sacensties ir ļoti grūti, tomēr viņš pauž atzinīgus vārdus par krieviski raidošo Latvijas Radio 4.

No Latvijā veidotajiem krievu valodas medijiem visbiežāk sekoju līdzi Latvijas Radio 4 (LR4). Uzskatu, ka tas ir ļoti sociāli domājošs un vienkāršu padomu līmenī atbildēt spējīgs medijs. LR4 dažreiz mēģina arī retranslēt Eho Moskvi vai arī citus avotus, kurus varētu nodēvēt par balsi no Krievijas, tādā veidā varbūt pieradinot krievu valodā runājošos Latvijas iedzīvotājus, ka ne vienmēr ir jāskrien uz Krievijas avotiem, bet var iegūt informāciju caur Latvijā bāzētiem medijiem.

Medijiem ir trīs funkcijas: informēt, izglītot un izklaidēt. Mediji Latvijā izklaides funkciju nekad nevarēs izpildīt labāk kā mediji kaimiņvalstī, kur budžets šai izklaidei un skatītāju piesaistei ir nesalīdzināmi lielāks. Tomēr es neteiktu, ka izglītošanā par tiesībām, par sociālajiem pabalstiem, kas kurām grupām pienākas, mēs būtu kaut kādā veidā sliktāki.
 

Viedokļu plurālisms

Es pats reizi pa reizei eju uz LR4 komentēt starptautiskos vai lokālos notikumus. Ja paskatos uz sevi vai saviem sarunu partneriem pēdējo gadu laikā, varu teikt, ka nekad nesatikšu vienādi domājošus cilvēkus un nav bijusi tāda sajūta, ka ir kāda sociālā grupa vai kāds neērts vai nepopulārs viedoklis jau pašā saknē izravēts pēc definīcijas un nekad neparādīsies ēterā. Latviski raidošajos medijos dažreiz ir sajūta, ka mēs kā žurnālisti esam paņēmuši sava veida priekšrakstus, ka esam nolēmuši, kas ir tā "kaitīgā" informācija un kuri tad ir tie "kaitīgie smadzeņu skalotāji", kuros nemaz neieklausāmies un nelaižam ēterā. Tas patiesībā ir noziegums pret demokrātiju, jo viena no demokrātijas sastāvdaļām ir plurālisms. Šķiet, ka, vieglāku ceļu ejot, latviskie mediji paliek pie viena vai diviem viedokļiem, bet tas nedod to plurālismu. Krieviski raidošie Latvijas mediji to tomēr ieliek. Es, protams, nerunāju par klaju jebkāda veida propagandu.

Šeit es vairāk runāju par atsevišķām privātajām redakcijām un vairākiem citiem Latvijas ziņu dienestiem. Latvijas Radio 1, manuprāt, ir šī viedokļu dažādība.

Ir tāds viedoklis, ka to vai citu ekspertu mēs neaicinām, jo viņš ir dīvains. Tad es prasu: vai viņš ir psihiski slims? Vai viņam ir kāds runas defekts, nevar saprast, ko viņš saka? Viņš ir neloģisks? Nē! Viņš vienkārši ir citādāks un dīvains. Tādēļ domāju, ka tādā valstī, kur mēs sūdzamies un ir šīs nesaprotamās un nekad uz vienas konkrētas ideoloģijas nebāzētās partijas, kuras var apgriezt kažoku piecos veidos, mēs tieši izdarām noziegumu, jo neformējam tā saucamo sabiedrisko viedokli pēc būtības. Esmu pamanījis, ka LR4 grib tikt vairāk skaidrībā, domā par savu klausītāju un nekautrējas būt vienkārši izskaidrojoši, citreiz varbūt pat naivi. Un nekas traks, ja tā izskaidrošana notiek divas dienas vēlāk.
 

Klikšķu nozīme

Gan latviešu, gan krievu valodā rakstošie mediji Latvijā kā piesaistes veidu pēdējā laikā aizvien biežāk izmanto ziņu "dzeltenumu". Ir vajadzīgs šis klikšķis uz ziņas, un tad tālāk vari informēt un izglītot. Cilvēki mūsdienās diemžēl uz to reaģē.

Mēs nevaram sacensties ar piesaistes spēju! Būsim atklāti: cilvēki mūsdienās ir jāpiesaista ar izklaidi. Pastāvam, lai pārdotu vispirms reklāmu, ne informāciju, tādēļ šis "dzeltenums" iet pa priekšu.

Tas, par ko es uztrauktos, ja runājam par Krievijas ziņu atspoguļojumu latviski rakstošajos medijos, ir to ziņu citēšana, kas nāk no Austrumu pasaules. Tas tiek darīts ērtuma pēc, un žurnālists vairs nav tikai kā žurnālists, bet gandrīz vai kā robots, kurš ir darbojies kā tulks. Tādējādi dažreiz pat nepamanām, kā, šos vārdus nekritiski tulkojot, iepilinām Krievijas propagandu. Tomēr pēc avotu atlases mums būtu jāpaskatās, ko raksta gan Maskava, gan arī Berlīne, Parīze, Brisele un Londona par šo vai citu notikumu. Pārtulkojot gandrīz viens pret vienu tikai no kāda Krievijas medija, kurā raksts jau uzrakstīts ar, iespējams, konkrētu mērķi, kaut kāda līdzatkarība būs vienmēr.

Šobrīd, piemēram, aktuāla tēma ir notikumi Baltkrievijā. Zinot tikai krievu valodu, jau varu redzēt, kā tas tiek attēlots gan Baltkrievijā, gan Krievijā. Tomēr vēl būtu jālieto arī lietuviešu un poļu valoda, jo tās ir tiešās kaimiņvalstis. Tāpat jāzina arī angļu, franču un vācu valoda, jo tās būs lielvalstis, kas vistiešākajā veidā izšķirs to, kāda būs Rietumu reakcija uz Baltkrievijā nozagtajām vēlēšanām.

Kopumā runa ir par mūsu kritisko domāšanu un par to, kādas valodas mēs pārzinām.
 

Maigā vara

Atgriežoties pie skatītāju piesaistes, ja runājam par Krievijas televīziju popularitāti, ar to piedāvātajām izklaides iespējām tiek noķerti arī latvieši. Tas var būt bīstami tādam vidējam latvieša prātam, pat tādam, kurš pēdējās vēlēšanās varbūt balsojis par Nacionālo apvienību.

Tā alternatīva, kas tur tiek piedāvāta izklaides ziņā, vienmēr būs spožāka, skaistāka un ar plašāku izvēli. Tāpat nevar aizmirst, ka Krievijā arī kultūrtelpa ir ar visas pasaules elpu un daudz plašāka nekā pie mums.

Tie ir propagandas pārdošanai labi izlikti āķi, ko izmanto Krievijas kanāli. Šie ir piemēri, kad varam runāt par maigo varu. Iedzīvotājs ieslēdz televīziju, iegrimst dīvānā, skatās šovu, bet nemaz nepamana, ka reklāmas pauzē jau skatās ziņas, kurās stāsta kaut kādas muļķības.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Kāpēc man tas jāzina saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji. Projekta redaktore Lauma Spridzāne.

 

Top komentāri

Jens Z
J
Informatīvais kaŗš pēcpadomju LV šķiet notiek bez pašas informācijas. Publiskās informācijas atlase un pasniegšana latviešu valodā parasti ir nebaudāma, raugoties no vairākiem viedokļiem uzreiz: tur ir angļu vārdi vai bezjēdzīgi pārcēlumi no angļu valodas, tur ir krievu vai ebreju valodas ietekmēta izruna ( piem., tēfs nevis tēus, naf, nevis nau), tur ir krieviska teikuma uzbūve, no konteksta izrauti saukļi, atsauču un salīdzinājumu trūkums, nepamatoti personīgās patikas vai nepatikas piekabinājumi uz katra soļa, utt., utjpr. Bet šie centīgie preses darbinieki izskatās varen apmierināti paši ar savu kultūiras un izglītības līmeni, jo bez lielas izpratnes ķēmodamies pakaļ viduvējas kvalitātes ārvalstu paraugiem, viņi visi šķiet sevi uzskata par izciliem globālās elites piederīgajiem...
TimotijsMakveins
T
Ļaudis, kuri biedē citus un arī sevi ar ārējām briesmām... nesaprot ka slimnieks nemirst no tam, ka apkārt ir daudz miroņu. Slimnieks mirst no tam, ka viņā pašā ir ar dzīvību nesavienojami defekti. Politikā tas izpaužas kā secinājums, ka pār tautu valda muļķi. Ja cilvēks nonāk pie tāda secinājuma, tad jūs viņam varat stāstīt jeb ko, cilvēks vienalga gribēs bēgt. Un, tas priekš cilvēka ir ļoti bīstams stāvoklis.
pers. viedoklis
p
Latvijas mediji diemžēl latviešu tautai nodara daudz lielāku ļaunumu par Krievijas medijiem
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas