Lai arī daudzi no viņiem neatklāj, kam konkrēti viņi tos pārdod, kāda Rīgas Pļavnieku rajona bezpajumtniece Valentīna atzinusies, ka produktus un citas mantas, ko atrod, pārdod vietējam uzņēmējam, kuram Pļavniekos pieder čebureku tirgotava.
Šobrīd šī vieta uz laiku ir slēgta, jo pēc saņemtajām ziņām Pārtikas veterinārais dienests (PVD) šajā vietā veica pārbaudi un konstatēja, ka tirgotava pārkāpj higiēnas prasības, bet tās saimnieks nevar uzrādīt produktu izcelsmes pavadzīmes, no kā tiek gatavoti čebureki.
Intervijā raidījuma Valentīna stāstīja, ka par atnestajiem produktiem un citām mantām no uzņēmēja, vārdā Romāns, katru dienu saņem desmit eiro un desmit čeburekus. “Šodien maizi atradu, sviestu un visu atradu. Visu ko vajag. Šodien visu dienu strādāšu,” stāsta Valentīna. "Es ēdinu šeit visu rajonu un savu. Salnas ielā dzīvoju. Tur mums bagāts rajons. Bagātāks nekā šeit." Ar Romānu viņa pazīstama esot jau sen. "Biznesmenis, četras mašīnas. Viņam piecdesmit ar kaut ko gadu. Bet viņš tāds – nedzer, nepīpē, tāds veikls. Visu pats dara, gaļu. Es pie viņa padzīvoju, domāju, smacīgi. Nē, Roma, es labāk svaigā gaisā."
Romāns intervijas laikā sākotnēji noliedza, ka bezpajumtniekiem ko maksājot un ka viņi nesot produktus, taču jau pēc brīža atzina, ka viņu sarūpēto nesot uz mājām, nevis izmanto čeburekos: “Nē, ja viņi kaut ko, tad mēs uz mājām nesam. Bet tā mēs te neko netaisām, ne desas, ne...” Lai arī viņš apgalvoja, ka izejvielas čeburekiem tiek pirktas oficiāli un ievēro derīguma termiņus, šādus dokumentus PVD pārstāvjiem uzrādīt viņš nevarēja. Pēc veiktās pārbaudes PVD vēl lems, kādu sodu uzņēmējam piemērot.
Arī vairāki citi aptaujāto bezpajumtnieki norādīja, ka atrastos pārtikas produktus pārdodot – paši apēdot tos tikai gadījumos, ja atrasts kas īpašs, piemēram, sarkanie ikri vai ļoti svaigi produkti.
“Ir cilvēki, kuri paši pienāk un prasa. Kam viņi pērk? Es nezinu. Varbūt priekš suņiem. Varbūt priekš sevis. Viņiem negribas pa miskastēm ložņāt,” stāsta kāds bezpajumtnieks.
Vairāki citi savukārt atzina, ka pārtikas produktiem miskastēs vispār nepievēršot uzmanību. “Runājot par ēdienu, tas nav pie manis, es to nevācu. Tikai pudeles un metālu,” norādīja kāds bezpajumtnieks.