Lai ar autobusu nokļūtu no Rīgas uz Ventspili, pasažieriem par biļeti jāmaksā 7,55 eiro. Somijā par šādu pašu attālumu biļetes cena ir vismaz divas reizes lētāka – 3,50 eiro, turklāt autobuss ceļu veic tikpat ātri kā automašīna, vēstīja raidījums, salīdzinot autobusu kustību organizāciju starp pilsētām Latvijā, Igaunijā un Somijā. Turklāt Somijā starppilsētu autobusu šoferu algas ir 2900 eiro mēnesī, kādas Latvijas šoferiem par nerādās sapņos. Raidījums arī analizē, ka šādu - dārgu autobusu satiksmes situāciju, visticamāk, ir izdevīgi bijis izveidot ietekmīgiem Latvijas uzņēmējiem – Jurim Savickim, Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram, kuram, savulaik esot satiksmes ministram, līgumi ar autobusu pārvadātājiem noslēgti pat līdz 2020.gada beigām, bet tagad viņš pats pastarpināti ir, piemēram, Liepājas autobusa parka akcionārs.
Galvenais Latvijas un Somijas atšķirības iemesls ir tāds, ka Somijā starppilsētu autobusu satiksmē maršrutos, kuros ir daudz pasažieru, ir konkurence. Piemēram, maršrutā Helsinki-Tampere savā starpā konkurē četras autobusu kompānijas, tostarp izteikti lētā kompānija Onnibuss.
“Mēs sākām 2012.gada sākumā ar vienu vecu autobusu. Es patiesībā biju autobusa šoferis. Un sākām mēs no šīs pašas autobusu pieturas Tamperē maršrutā Tampere-Porri. Kopš tā laika esam izauguši un šobrīd mums ir apmēram 80 divstāvu autobusi un 250 šoferi. Mēs pārvadājam vairāk pasažierus nekā visas pārējās Somijas autobusu kompānijas kopā - garajās distancēs,” raidījumam skaidrojis firmas Onnibuss izpilddirektors Lauri Helke, norādot, ka sākotnēji pret viņu cenu politiku bijušas pat tiesvedības, taču gala rezultātā cenas nolaida visas firmas.
Firmas autobusi turklāt ir nodrošināti ar bezmaksas interneta pieslēgumu un tualetēm, kas Latvijas starppilsētu autobusos ir retums. No Somijas valdības puses šie maršruti dotēti netiek.
Savukārt Somijas nelielajās pilsētās, kur cilvēku ir mazāk un no braucējiem bizness nesanāk, sistēma ir pavisam cita. Šeit tiek fiksēti maršruti, notiek sabiedriskais iepirkums par to, kas cilvēkus pārvadās, un valdība piemaksā subsīdijas – ik gadu 55 miljonus eiro tieši autobusu satiksmei, neskaitot vēl papildus naudu dažādās atlaidēm, piemēram, invalīdiem.
Rēķinot uz kopējo Somijas iedzīvotāju skaitu – 5,4 miljoniem iedzīvotāju - sanāk, ka uz vienu somu subsīdijas lielums ir apmēram 10,2 eiro gadā.
Subsīdiju apjoms autobusu pasažieru pārvadājumiem Latvijā pērn, neskaitot, naudu invalīdiem, bijis apmēram 30 miljoni eiro - uz vienu iedzīvotāju apmēram 15 eiro gadā, kas ir vairāk nekā Somijā. Tomēr Latvijā atšķirībā no Somijas gan lielie starppilsētu reisi, kur braucēju ir daudz, gan reģionālie reisi, ir samesti vienā katlā, un apmēram reizi astoņos vai desmit gados tiek izsolīti pa porcijām jeb lotēs. Tad kompānijas piedāvā savas cenas un, ja konkursā vinnē, šajos maršrutos arī brauc. Atkarībā no biznesa rezultātiem, kas lielākoties lotes ietvaros ir mīnusos, valsts kompensē firmām radušos zaudējumus, klāstīja raidījums.
Valsts uzņēmums Autotransporta direkcija, kas organizē šo procesu, uzskata, ka arī Latvijā ar šiem lotes konkursiem autobusu pārvadātāju vidū tiek nodrošināta konkurence.
"Mūsu sabiedriskā transporta konkursos konkurence ir ļoti, ļoti sīva un asa. Mums nav neviens konkurss, kur uz daļu no maršruta pēdējos gados būtu pieteicies tikai viens pārvadātājs. Konkurence ir sīva, līdz ar to arī notiek cīņa par kilometra cenu, kuru mēs konkursa rezultātā arī iegūstam labāku priekš valsts,” skaidrojis Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Tiesa, kā pārliecinājās Aizliegtais paņēmiens, lētāko cenu piedāvātāji nereti šajos konkursos tiek izmesti ārā. Piemēram, 2014.gada beigās kādā lotes konkursā piedalījās sešas firmas, piedāvājot savu cenu par kilometru.
Firma SEBE – 0,69 eiro
Talsu autotransports – 0,6 eiro
Apvienība Nordeka, Liepājas autobusu parks un Rīgas taksometru parks – 0,45 eiro
Firma Pasažieru pārvadājumi Jūrmala SV – 0,335 eiro
Firma Sabiedriskais transports piedāvāja 0,33 eiro
Firma Centība N – 0,28 eiro
Visi lētākie piedāvājumu šajā konkursā tika atzīti par nepamatoti lētiem un no dalības konkursā tika izslēgti, bet uzvarēja uzņēmēju apvienība, ko veidoja firma Nordeka, Liepājas autobusu parks un Rīgas taksometru parks.