Raunas un Drustu attīstība atkarīga no iespējas nokļūt tur
Iniciatīvu par novada izveidi uzņēmies Raunas pagasts, kur arī izvietots novada administratīvais centrs. Kopš lēmuma pieņemšanas par novada izveidi janvārī līdz tā darbības sākumam 1.aprīlī nav pagājis ilgs laiks, bet izdarīts daudz. Jau februārī tika apstiprināta jaunā novada struktūra, tūlīt pēc tam arī novada kopīgais budžets un saskaņota visu iestāžu darbība, abos pagastos saglabājot visus līdzšinējos pakalpojumus un iestādes, vienīgi izveidojot vienotu dzimtsarakstu nodaļu Raunā. Raunas pagasts ienācis novadā ar sakārtotu ūdensapgādes sistēmu, salabotām ielām un rekonstruētu vidusskolu. Savukārt Drustos uzbūvēta estrāde, salaboti ceļi un atjaunota sporta zāle. Plānojot novada pārvaldi un iestāžu darbu, aizgūts labākais, kas abos pagastos darīts līdz šim, taču ņemot vērā finansiālās iespējas, ir lietas, no kurām atteikušies. Piemēram, mainīti sociālo pabalstu veidi, Raunā teritorijas sakopšanā vairāk plānots iesaistīt bezdarbniekus, kas Drustos darīts jau sen, pašvaldības norādītajos darbos būs jāiesaistās arī sociālo pabalstu saņēmējiem.
Raunas novads ir viens no retajiem, kur to veidojošajiem pagastiem faktiski nav kopīgas robežas — Raunu un Drustus vieno tikai viens krustojums, bet šķir 16 kilometru zemes ceļš mežainā apvidū. Raunas novada domes izpilddirektore Evija Zurģe atzīst: "Loģiskāk, protams, būtu, ja būtu izteiktāka kopīgā robeža un novads izskatītos pēc vienotas teritorijas, bet no apsaimniekošanas un pārvaldīšanas viedokļa ir pilnīgi vienalga — novads ir apaļš vai garens." "Galvenais ir ceļš! Cilvēkiem, kas ir patstāvīgi un spēj paši sevi nodrošināt, pagastā nekā netrūkst, taču, kamēr te nebūs kārtīga ceļa, nebūs nekādas attīstības," saka Drustu iedzīvotājs Kārlis Horoševskis, kurš savās mājās Vītolos piedāvā naktsmītnes tūristiem: "Cilvēki vienreiz atbrauc pie mums, bet otrreiz sliktā ceļa dēļ šurp vairs nebrauc."
Taču tieši tūrisma un amatniecības attīstībā gan novada pašvaldība, gan iedzīvotāji saskata nākotni. Tomēr šīs nozares pilnveidei traucē neziņa, kā ekonomiskā situācija būs ietekmējusi tūristu plūsmu Latvijā. "Pagājušajā gadā izveidojām tūrisma informācijas centru, taču pagaidām tas nedarbojas, jo nezinām, vai varēsim atļauties algot darbinieku, vai mums tas atmaksāsies," saka E.Zurģe. Optimistiskāk noskaņots ir tautskolas 99 balti zirgi dibinātājs Ojārs Rode, kura mazajā privātskoliņā 13 bērnu apgūst arī vispārējo pamatskolas izglītību, paralēli iepazīstot tautas tradīcijas un amatniecības pamatus. "Līdz šim ar vietējo pašvaldību un Cēsu rajona padomi mums veidojās ļoti laba sadarbība, tā atbalstīja gan bērnu interešu izglītību, gan pieaugušo izglītību mūsu centrā. Domāju, ka, iekļaujoties novadā ar savu piedāvājumu, mēs dosim būtisku ieguldījumu novada kultūrvēsturiskajā un arī tūrisma attīstībā. Apzināsim arī raunēniešu intereses un īstenosim kopīgus projektus," saka O. Rode, cerot, ka jaunā pašvaldība, kura vairs nav rokas stiepiena attālumā, atbalstīs šādas iestādes pastāvēšanu arī turpmāk.
Gan Raunā, gan Drustos sastaptie cilvēki atzina, ka tas, kā nākotnē veidosies dzīve novadā, galvenokārt atkarīgs no cilvēkiem, kas būs tā vadībā. Līdzšinējo Raunas pagasta, tagad novada vadītāju Andri Neimani ļaudis vērtē kā zinošu un saimniecisku, un, ja viņš prasmīgi spējis vadīt pagastu, varēšot vadīt arī novadu. Drustu iedzīvotāji nebaidās par varas attālināšanos novadā, jo domē ir 13 deputātu vietas, tāpēc skaidrs, ka pārstāvēti tajā būs abi pagasti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.