Taču tā kā pēdējos 16 gados pilsētā nav uzbūvēta neviena daudzdzīvokļu māja un, kā norāda Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Iļja Kļimanovs (PCTVL), pašvaldības mājokļu koncepcija vēl tikai top, pagaidām jauniešiem nekas cits neatliek, kā dzīvokli īrēt vai pirkt. Kā liecina speciālistu aplēses, lai risinātu iedzīvotāju mājokļu jautājumu, nākamo triju gadu laikā pilsētai būtu nepieciešamas investīcijas desmit miljonu latu apmērā.
Daudz gribētāju
Rindā uz atsevišķu dzīvokli jau vairākus gadus pacietīgi gaida 508 rēzeknieši, no tiem pirmās kārtas reģistrā, kurā reģistrē trūcīgas, ar tiesas lēmumu no dzīvokļa izliktas ģimenes ar bērniem, bāreņus, repatriantus, represētos un cilvēkus pēc soda izciešanas, ja viņiem nav iespējams atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā, ir 134, saka Rēzeknes domes nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Raimonds Arbidāns. Vidēji ik gadus rindā reģistrējas 60 cilvēki, bet dzīvokli rindas kārtībā saņem ap 25, pagājušajā gadā pie sava mitekļa tika gan vien 13 gaidītāji. R.Arbidāns saka, ka bieži vien vispārējā dzīvokļu rinda pieaug arī tāpēc, ka tajā reģistrējas rajona iedzīvotāji, kuriem nesen izdevies deklarēt savu dzīvesvietu Rēzeknē. "Šie cilvēki acīmredzot vēlas pārcelties dzīvot Rēzeknē, kas daļēji skaidrojams ar pievilcīgu sociālo vidi (sociālajām garantijām un pašvaldības pabalstiem mazturīgajiem), taču pašvaldībai būs nepieciešams izstrādāt jaunus saistošos noteikumus, ar kuru palīdzību tiktu stingrāk uzraudzīta iedzīvotāju reģistrācija pašvaldības palīdzības reģistrā," saka R.Arbidāns.
Komunālā paradīze
Rēzeknē tuvākajos gados municipālo dzīvokļu celtniecība līdzekļu trūkuma dēļ neesot paredzēta. Pagaidu dzīvojamā platība tiek ierādīta tikai pensionāriem, kas nevar samaksāt denacionalizētā nama īri, trūcīgajām daudzbērnu ģimenēm, vientuļajām mātēm, cilvēkiem, kuru mājas paņēmis ugunsgrēks u.c. maznodrošinātajiem. Šim nolūkam pašvaldība pēc bēdīgi slavenā Rēzeknes piena konservu kombināta bankrota atpirka uzņēmuma kopmītnes divstāvu namā Rūpnīcas ielā 6, ieguldot ēkas remontā vairāk nekā 46 000 latus.
Tagad mājā, kur katrā stāvā atrodas kopēja tualete un virtuve, un uz visu namu - viena vienīga dušas telpa, mitinās ap 60 iedzīvotāju, kuri paši maksā par siltumu, īri (Ls 0,30/m2) un elektrību. "Istabiņa jau nebūtu slikta, kaut gan 18 kvadrātmetri uz sešiem cilvēkiem ir ļoti maz, ja te nebūtu tāda vide - pie kaimiņiem nāk ciemiņi, dzer, vazājas pa gaiteni, nesen bērnu ar nazi nobiedēja, zēns tagad sāka slikti mācīties, naktīs raud," stāsta mājas iemītniece Olga Beinaroviča, kuras ģimenē ir četri mazgadīgi bērni, no tiem jaunākais vēl nav divus gadus vecs. Viena no mājā sastaptajām dežurantēm atzīst, ka policija uz māju jāsauc bieži un viņām, pirmspensijas vecuma sievietēm, par minimālo algu te esot jāveic ne tikai apkopēja un sētnieka, bet arī sociālā darbinieka un policista funkcijas.
Tomēr tā nav sociālā māja, bet gan pagaidu mītne, kuru dome piešķir pēc iedzīvotāja iesnieguma uz laiku līdz pusgadam un vairāk, saglabājot rindu uz atsevišķu dzīvojamo platību. "Ierīkot sociālo māju nav paredzēts, jo budžeta līdzekļi vairāk tiek novirzīti sociālajiem pabalstiem, lai cilvēki dzīvotu savā mājoklī. Šogad pabalstiem par siltumenerģijas pakalpojumiem paredzēti 180 000 latu, no kuriem uz 1.aprīli jau iztērēti 160 000," stāsta Rēzeknes domes sociālās pārvaldes priekšniece Jeļena Laškova.
Taču topošajā pašvaldības mājokļu koncepcijā jāparedz ne tikai maznodrošināto iedzīvotāju, bet arī augsti izglītotu speciālistu nodrošināšana ar savu mājokli. "Rēzeknē ļoti pietrūkst jaunu fizikas, matemātikas, arī citu priekšmetu skolotāju," saka A.Drelings. Vidējais pedagogu vecums pilsētā jau sasniedzis 50 gadus. J.Korsaks uzsver, ka uz pilsētu pēdējo gadu laikā nav atnācis arī neviens jauns mediķis, viens no iemesliem ir dzīvokļu trūkums. Savukārt tik lielas naudas, lai to nopirktu, jaunajiem speciālistiem uzreiz pēc studijām bieži vien nav. Piemēram, divistabu dzīvoklis Rēzeknē maksā ap 30 000 latu un daudziem ir grūti iegādājams. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pagājušā gada absolvente, Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles projektu statistiķe Iveta Kupre izšķīrās divistabu dzīvokli iegādāties, paņemot kredītu, kuru atmaksāt viņa beigs, kad viņai jau būs krietni pāri četrdesmit.
Runās ar uzņēmējiem
R.Arbidāns norāda, ka viens no risinājumiem ir daudzdzīvokļu māju celtniecība, izmantojot pašvaldības un privāto partnerību. Viņš atzīst, ka pagaidām šāda vienošanās ar uzņēmējiem nav notikusi, kaut arī daži piedāvājumi jau ir. Paši uzņēmēji jaunas daudzdzīvokļu mājas pilsētā pagaidām nebūvē, jo lielāks pieprasījums ir pēc individuālajām mājām (200m2 liela mājiņa bez iekšējās apdares pērn rudenī maksājusi 80 000 latu), skaidro nekustamo īpašumu firmas B&B direktore Olga Bartaševiča.
Pašvaldība varētu īrēt dzīvokļus no privātām personām - citu risinājumu min Mājokļu aģentūras direktors Normunds Pēterkops. Ekonomikas ministrijā jau ir izstrādāta īpaša programma Atbalsts mājokļiem, kas domāta tieši pašvaldībām īres dzīvokļu būvniecībai. Tad pašvaldības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem varēs pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu dzīvokļu iegādei, jaunu dzīvokļu būvniecībai vai arī nepabeigtas būves pabeigšanai un atjaunošanai. R.Arbidāns saka, ka šo iespēju Rēzekne izmantos.