Rībēs, dārdēs un spridzinās

Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Atbrīvošanas cīņās, kad 1919. gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Kaujas daudz plašāk līdz šim atzīmētas Igaunijā, taču Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība cer, ka līdz ar šā gada vērienīgo pasākumu arī Latvijā tā kļūs par spēcīgu tradīciju. 

Cēsu kauju simtgades pasākuma organizators Renārs Sproģis stāsta, ka šo notikumu Latvijā svinēja līdz pat Kārļa Ulmaņa apvērsumam, pēc tam tās tika izņemtas no svinamo dienu kalendāra. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkus neatjaunoja. Interesanti, ka savulaik tieši igauņi sūrojās, ka latvieši kauju atceri svinot ar lielāku vērienu. "Šis ir lūzuma punkts vēsturiskajā izpratnē, un varbūt esam uz sliekšņa, lai atdotu šīm kaujām patieso nozīmīgumu. Ja nebūtu 22. jūnija, diezin vai Latvija būtu tāda, kāda ir tagad," sacīja Sproģis.

Svētkus atklās Cēsu dzelzceļa stacijā plkst. 11, pie Igaunijas bruņuvilciena Brīvība sagaidot Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni un Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu. Pēc tam Vienības laukumā būs militārā parāde, kuru pieņems abu valstu prezidenti. Parādē piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, NBS Štāba orķestris ar defilē programmu. Vēlāk šeit sāksies koncerts Ar dziesmu dzīvībā, kas mūsdienīgā programmā pulcēs dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes. Dažādās vietās pilsētā būs apskatāma arī militārā tehnika un ekipējums. Taču pasākuma kulminācija būs līdz šim Austrumeiropā vērienīgākā kauju rekonstrukcija, kuru veidojuši režisori un tuvcīņu horeogrāfi no Baltijas valstīm. Kaujā piedalīsies ap 250 cilvēku, tostarp 150 rekonstruktoru.