Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki. Kaut arī šo arodslimnieku skaits pēdējo gadu laikā ir stabilizējies, speciālisti uzsver, ka to skaits joprojām ir ļoti augsts.
Visbiežāk reģistrēto arodslimību galvenie cēloņi ir fiziska pārslodze un nepietiekama sagatavotība fiziskam darbam - skeleta, muskuļu un saistaudu slimības ir diagnosticētas teju pusei arodslimnieku. Tāpat pie izplatītākajām arodslimībām jāmin nervu sistēmas slimības, kuru raksturīgākie cēloņi ir stress, mobings, bosings u.tml., un maņu orgānu saslimšanas - redzes, dzirdes traucējumi u.tml., ko nereti izraisa individuālo darba aizsardzības līdzekļu (aizsargbriļļu, ausu aizbāžņu utt.) nelietošana.
Pētījumu dati, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā, liecina, ka vislielākais arodslimību saslimšanu īpatsvars novērojams lauksaimniecībā, mežizstrādē un apstrādes rūpniecībā, kamēr teritoriālajā ziņā visvairāk arodslimnieku tiek diagnosticēti Rīgā un Rīgas rajonā, bet vismazāk - Latgales reģionā.
Izplatītākie arodslimību riska faktori: smagu priekšmetu nešana vai pārvietošana, darbs piespiedu pozā, darbs laukā dažādos laikapstākļos, tiešs kontakts ar cilvēkiem un virsstundu darbs. Saskaņā ar LBAS veiktās aptaujas datiem regulāri virsstundas strādā teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, turklāt 49% aptaujāto atzīst, ka strādā 15 un vairāk virsstundas mēnesī.
Novērojama arī tendence attiecībā uz arodslimnieku dalījumu pēc dzimuma. Proti, ja nelaimes gadījumos darba vietās vairāk cieš vīrieši, arodslimības biežāk tiek reģistrētas sievietēm. Iemesls - sievietes ir mazāk informētas par darba aizsardzības jautājumiem, darba vides riska faktoriem, tāpēc retāk atpazīst gadījumus, kad ir pakļautas šādiem riskiem. Tāpat sievietes biežāk uzskata, ka darba aizsardzība uz viņām neattiecas, jo viņas strādā drošā vidē, piemēram, birojā pie datora. To apliecina arī LBAS veiktās aptaujas dati - katra trešā sieviete un tikai 18% vīriešu ir pārliecināti, ka viņu darbs nav bīstams.
Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vecākā inspektore Aļona Kuņķo ir pārliecināta, ka situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā iespējams uzlabot: "Primāri ir jāmaina darba devēju izpratne par darba aizsardzības jautājumiem, jo daudzos uzņēmumos netiek veikta regulāra un kvalitatīva darba vides uzraudzība, darba vides risku novērtēšana saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un preventīvie pasākumi šo risku novēršanai. Tāpat jāmaina pašu nodarbināto attieksme pret savu veselību un drošību, ceļot viņu praktisko zināšanu līmeni par darba aizsardzības jautājumiem - piemēram, informējot par drošu, nekaitīgu un cilvēkcienīgu darba vidi."